Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departaments, kas cenšas panākt bijušā kompānijas “Wikileaks” dibinātāja Džuljena Asanža izdošanu ASV, pagājušajā nedēļā pastiprināja pret Asanžu izvirzītās apsūdzības. Tagad tiek apgalvots, ka Asanžs savulaik dažādās konferencēs ir centies noalgot hakerus, lai tie nākotnē censtos iegūt dažādus valsts noslēpumus.
Šie apgalvojumi pastiprina jau tā izvirzītās 18 apsūdzības, par kurām notiesāšanas gadījumā draud mūža ieslodzījums. Līdz šim Asanžs savas administratīvās noklausīšanās nav apmeklējis, aizbildinoties ar slikto veselības stāvokli. Bet tikmēr aptuveni 200 ārstu no 33 pasaules valstīm ir parakstījuši vēstuli, apgalvojot, ka britu varas iestādes būtu jāsauc pie atbildības par Asanža psiholoģisko spīdzināšanu. Ja viņš izmeklēšanas laikā Belmārša cietumā mirtu, varas iestādes būtu vainojamas spīdzināšanā līdz nāvei. Gala noklausīšanās Assanža izraidīšanas lietā paredzēta 7. septembrī.
KONTEKSTS:
2020. gada februārī britu tiesa sāka skatīt ASV prasību izdot tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džuljenu Asanžu.
Asanžs atrodas apcietinājumā Londonā, jo Lielbritānijas policija viņu 2019. gada aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus.
Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.
Savienotās Valstis aprīlī Asanžam izvirzīja pirmo apsūdzību par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.
Vēlāk viņam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010. gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju.
