Netanjahu pirmsvēlēšanu valdības sēdi sarīko okupētajā Rietumkrastā

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pēdējo valdības sēdi pirms jaunnedēļ gaidāmajām parlamenta vēlēšanām svētdien sarīkojis okupēto Rietumkrasta palestīniešu teritoriju daļā, ko viņš gadījumā, ja premjera amatā tiks pārvēlēts, solījis anektēt.

Netanjahu valdība svētdien uz sēdi pulcējās nevis Jeruzalemē, bet Jordānas ielejas reģionālajā padomē.

Izraēlas parlamenta vēlēšanas notiks otrdien.

Izraēlā Netanjahu solījumus par jaunu palestīniešu teritoriju aneksiju uzskata par priekšvēlēšanu gājienu centienos piesaistīt galēji labējos vēlētājus.

Netanjahu pēdējā laikā arī nācis klajā ar apgalvojumiem par krāpšanos vēlēšanās Izraēlas arābu rajonos, paziņojis, ka ir uziets kāds līdz šim nezināms Irānas kodolieroču objekts, kā arī paudis pareģojumu, ka vēl viens karš Gazas joslā varētu būt neizbēgams.

Netanjahu solījis, ka, uzvarot parlamenta vēlēšanās, anektēs Jordānas ieleju un Nāves jūras reģiona ziemeļdaļu - aptuveni trešo daļu okupēto Rietumkrasta teritoriju.

Plānā nav paredzēta Jērikas un citu palestīniešu pilsētu aneksija.

Otrdienas vakarā izteiktais solījums izsaucis asu arābu valstu reakciju, daudziem brīdinot, ka šādam solim būtu katastrofālas sekas attiecībā uz iestigušo Izraēlas un palestīniešu miera procesu.

Lai gan Netanjahu agrāk ir paudis atbalstu divu valstu risinājumam Tuvo Austrumu konfliktam, pēdējā laikā viņš to pieminējis arvien retāk.

Šogad priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros Netanjahu ir iestājies par Rietumkrasta ebreju kolonistu apmetņu anektēšanu. Taču, atrodoties premjerministra amatā, viņš pēdējos desmit gados nav spēris konkrētus soļus aneksijas īstenošanai.

Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi un Rietumkrastu 1967.gadā, bet starptautiskā sabiedrība šo soli nav atzinusi un uzskata ebreju apmetnes okupētajās palestīniešu teritorijās par nelikumīgām.

Rietumkrastā līdzās gandrīz trim miljoniem palestīniešu dzīvo arī simtiem tūkstošiem ebreju, kas tur apmetušies gadu gaitā.

Pēdējās sabiedriskās domas aptaujās līdzvērtīgs atbalsts ir gan Netanjahu vadītajai konservatīvajai partijai "Likud", gan Benija Ganca vadītajai opozīcijā esošajai centriskajai partijai "Zilais un baltais".

Dažādās sabiedriskās domas aptaujās abām partijām tiek prognozēts vairāk nekā 30% atbalsts, bet domas dalās par to, kura partija uzvarēs.

Lai iegūtu varu Izraēlā, ir jāizveido koalīcija, kurai būtu vairākums no 120 parlamenta deputātiem.

Neviena no sabiedriskās domas aptaujām neliecina, ka pārliecinošu vairākumu varētu iegūt līdz šim valdījusī labējā koalīcija apvienojumā ar reliģiskajām partijām, ja netiek iesaistīta labējā sekulārā partija "Yisrael Beitenu", kuru vada bijušais aizsardzības ministrs Avigdors Lībermans.

Pēc aprīlī notikušajām vēlēšanām Lībermans atteicas atbalstīt Netanjahu valdību, ja netiks pieņemti grozījumi obligātā karadienesta iesaukuma kārtībā. Pašlaik daudzi ultraortodoksālie semināra studenti izvairās no dienesta, kas valstī ir obligāts.

Saistībā ar Netanjahu nespēju izveidot valdību Knesets nobalsoja par savu atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu.

 

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti