Tikai dažas dienas pēc tam, kad ANO Drošības padomē tika pieņemta rezolūcija, kurā Izraēlai tiek pieprasīts izbeigt ebreju kolonistu apmetņu celtniecību palestīniešu kontrolētajās teritorijās, ar visai pārsteidzoši asu kritiku pret Izraēlu klajā nācis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs.
Lai arī ASV ir Izraēlas tuvākais un ietekmīgākais sabiedrotais, Džons Kerijs norādījis, ka apmetņu būvniecības turpināšana apdraudēs Izraēlas kā demokrātijas nākotni.
Pēc Kerija vārdiem, izraēlieši un palestīnieši var izvēlēties dzīvot vienā vai divās valstīs. Taču Izraēla var būt vai nu ebreju valsts, vai nu demokrātiska valsts, taču tā nevar būt abas kopā, un šajā situācijā nekad nebūs pilnīgs miers.
ASV Valsts sekretārs arī uzskata, ka konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem jau sen ir izgājis ārpus abām šīm kopienām.
“Pēc gadu desmitiem ilgā konflikta daudzi otras puses pārstāvjus vairs neuzskata par cilvēkiem, bet gan par draudiem un ienaidniekiem. Abas puses atbalsta tādu retoriku, kas ir vērsta uz cilvēku bailēm un kas pastiprina ļaunākos stereotipus tā vietā, lai šos aizspriedumus mazinātu un palielinātu ticību miera iespējamībai. Patiesība ir tāda, ka šī milzīgā polarizācija ir izplatījusies ārpus izraēliešiem un palestīniešiem. Abu pušu sabiedrotie šo konfliktu pastiprina ar uzstādījumu – vai nu jūs esat ar mums, vai pret mums,” sacīja Kerijs.
“Pārāk bieži ikviens, kurš apšauba palestīniešu darbības, tiek saukts par okupācijas atbalstītāju, un ikviens, kurš nepiekrīt Izraēlas politikai, tiek saukts pat par antisemītu,” sacīja Kerijs.
Izklāstot savu skatījumu par turpmākajām darbībām Tuvo Austrumu miera procesa atsākšanai, Kerijs aicinājis atzīt 1967.gada starptautiski pasludinātās robežas, nodibināt divas valstis divām tautām, rast risinājumu aptuveni pieciem miljoniem palestīniešu, kuri tika pārvietoti no savām dzīvesvietām pēc Izraēlas izveidošanas, sniegt Izraēlai drošības garantijas, kā arī normalizēt abu pušu attiecības.
Viens no strīdīgajiem jautājumiem, protams, ir Jeruzalemes kā abu valstu galvaspilsētas pasludināšana.
Komentējot ASV ārlietu resora vadītāja izteikumus, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka šī Džona Kerija uzruna ir bijusi vērsta pret Izraēlu.
Netanjahu arī norādījis, ka Izraēlai nav nepieciešamas ārvalstu līderu lekcijas par miera nozīmīgumu, vienlaikus uzsverot, ka Kerijs nesaskata pašu galveno problēmu – palestīniešu atteikšanos atzīt Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu.
“Savā uzrunā, kas galvenokārt veltīta mieram starp izraēliešiem un palestīniešiem, valsts sekretārs Kerijs nenosodīja nepārtraukto terorisma kampaņu, ko palestīnieši ir izvērsuši pret ebreju valsti jau gandrīz gadsimta garumā,” sacīja Netanjahu.
“Tā vietā viņš lielāko daļu savas uzrunas veltīja Izraēlas vainošanai par miera trūkumu, kaislīgi nosodot politiku, kas ļautu ebrejiem dzīvot viņu vēsturiskajā dzimtenē un viņu mūžīgajā galvaspilsētā Jeruzalemē,” pauda Netanjahu.
Viņš ir apsūdzējis ASV prezidentu Baraku Obamu par to, ka tieši viņa rīcības dēļ ANO Drošības padomē bija iespējams pieņemt Izraēlu nosodošo rezolūciju. Izraēlas līderis paudis bažas, ka šāda rīcība liecinot par radikālu ASV politikas maiņu par labu palestīniešiem, atsakoties no visiem pamatprincipiem, par kuriem ASV un Izraēla savulaik ir vienojušās.
Notikušo komentējis arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš aicinājis Izraēlu būt stiprai līdz brīdim, kamēr viņš stāsies amatā. Tāpat Tramps norādījis, ka viņš neļaus pret Izraēlu attiekties ar augstprātību un necieņu.
Izraēliešu un palestīniešu konflikta hronoloģija