Viņa aicināja Kongresu protestu apslāpēšanai organizēt pirmstermiņa vēlēšanas.
"Ko atrisinās mana atkāpšanās?" Boluarte retoriski jautāja, paziņojot, ka nekārtības turpināsies, kamēr Kongress neizlems par vēlēšanu organizēšanu.
Piektdien Kongress noraidīja likumprojektu, kas paredzēja vēlēšanas rīkot 2023. gada decembrī, nevis 2026.gada pavasarī, kā plānots iepriekš.
Parlamenta apakšnama spīkers Hosē Viljamss piektdien pieļāva, ka par šo jautājumu varētu būt atkārtots balsojums.
Dienvidamerikas valsti satricinājuši nemieri, kopš kreisi noskaņotais Kastiljo tika atstādināts 7.decembrī, Kongresam nobalsojot par viņa impīčmentu, un vēlāk viņš tika aizturēts. Kongress nobalsoja par Kastiljo impīčmentu, ignorējot viņa paziņojumu par Kongresa atlaišanu, ārkārtas stāvokļa un komandantstundas izsludināšanu. Dažas stundas pēc tam Peru pirmā viceprezidente Boluarte deva prezidenta amata zvērestu, kļūstot par pirmo sievieti Peru valsta galvas krēslā.
Kastiljo tiek apsūdzēts par sacelšanos un sazvērestību. Ja viņu atzīs par vainīgu, viņam var draudēt cietumsods līdz 10 gadiem, pavēstīja prokurors Alsidess Diass.
Sākotnēji Kastiljo tika noteikts septiņu dienu apcietinājums, bet ceturtdien Peru Augstākā tiesa nolēma, ka Kastiljo jāpaliek apcietinājumā vēl 18 mēnešus.
Nemieros gājuši bojā vismaz 18 cilvēki, kuru vidū ir arī nepilngadīgie.
Televīzijā pārraidītajā uzrunā tautai Boluarte pauda nožēlu par protestiem un cilvēku bojāeju, tomēr apliecināja, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ ielās ir pieļaujama arī armijas atrašanās.
Viņa uzstāja, ka protesti ir koordinēti un nav spontāni.
Protestētāji pieprasa parlamenta atstādinātā prezidenta Kastiljo atbrīvošanu, viņa pēcteces Boluartes atstādināšanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu.
