Katalonijā šobrīd ir karsta vasara. Cilvēki pavada brīvo laiku pludmalēs un līdz vēlām vakara stundām bauda maltītes restorānos. Tomēr pat seno draugu lokā šobrīd ir viens temats, par kuru runāt ne vienmēr ir vienkārši. Tas ir gaidāmais neatkarības referendums. Viedokļi par to dalās krasi, un daudzi argumenti ir ļoti emocionāli.
“Mēs jūtam, ka Spānija ir nevis mūsu valsts, bet gan valsts, kas ir pret Kataloniju. Lai kļūtu par pirmās šķiras Spānijas pilsoņiem, šī valsts spiež mūs atteikties no savas kataloniešu identitātes," norāda Karless Pudždemons, Katalonijas valdības priekšsēdētājs.
Viņš ir pārliecināts neatkarības piekritējs un sola rudenī sarīkot referendumu par spīti jebkādiem šķēršļiem, ko varētu likt Spānijas centrālā valdība. Piemēram, jau tagad Madride neļauj Katalonijai iegūt oficiālās vēlēšanu urnas, sakot, ka tās varētu tikt izmantotas, viņuprāt, nelegālā referenduma rīkošanai. Nav izslēgtas arī citas reakcijas, saka Pudždemons.
“Jau rīt mani varētu automātiski atstādināt bez jebkādas tiesas prāvas, ja Konstitucionālā tiesa vai Spānijas valdība secina, ka es rīkojos pretlikumīgi,” atzīst Pudždemons.
Jau tagad tiesas prāva notiek pret Katalonijas parlamenta priekšsēdētāju Karme Forkadeju par to, ka viņa ir atļāvusi sarīkot debates un balsojumu par neatkarības referendumu.
“Esmu pārliecināta, ka esmu darījusi tikai to, kas man bija jādara,” - tā Forkadeja.
Ja tiesa atzīs Katalonijas parlamenta spīkeri par vainīgu, viņai var draudēt naudas sods un liegums ieņemt amatus valsts pārvaldē. Līdzīgs sods tika piespriests arī vairākiem bijušā Katalonijas premjera Arturo Masa biroja darbiniekiem par iepriekšējās nobalsošanas sarīkošanu 2014. gada novembrī. Toreiz pārliecinošs vairākums atbalstīja atdalīšanos no Spānijas, lai gan aktivitāte bija zema, tikai ap 30%.
Forkadeja, tāpat kā daudzi citi politiķi un aktīvisti, uzskata, ka centrālā valdība Madridē izmanto tiesas politisko rēķinu kārtošanai.
“Problēma ir, ka valstī nepastāv varas dalījums. Spānijas valdība izmanto tiesas, lai aizliegtu Katalonijas parlamentam runāt par referendumu. Varas dalījums Spānijā ir neskaidrs, jo Konstitucionālā tiesa nav neatkarīga,” skaidro Forkadeja.
Daudzi Katalonijā satiktie ir sarūgtināti par to, ka Madride atsakās pat iesaistīties jebkādā dialogā par to kā varētu atrisināt esošo saspīlējumu un gadiem krātos aizvainojumus. Tomēr nebūt ne visi ir pārliecināti, ka labākais risinājums ir neatkarība. Piemēram,
Katalonijas Sociālistu partijas deputāte Estera Njubo uzstāj, ka vispirms būtu jāmēģina uzlabot Spānijas konstitūciju.
“Mūsuprāt, balsojums par neatkarību ir galējais solis," uzsver Njubo. "Mēs gribētu vispirms mēģināt būtiski pārskatīt Spānijas konstitūciju, ieviešot federālo modeli. Katalonijai ir būtiski, lai tā tiktu skaidri atzīta konstitūcijā par nāciju. Mēs uzskatām, ka dažādas nācijas var labi sadzīvot vienā valstī un katrai tautai nav obligāti jākļūst neatkarīgai. Un mēs gribētu, lai katalonieši varētu balsot par šo jauno politisko vienošanos.”
Tomēr deputāte atzīst, ka konstitūcijas grozīšana ir garš un sarežģīts process, kas prasa ārkārtas vēlēšanas un referendumu. Un ne visi tic, ka to var panākt.
Tāpat ne reizi vien tiek atgādināta nepatīkamā pieredze ar Katalonijas reģiona nolikumu. Pirms aptuveni desmit gadiem to atbalstīja parlaments gan Barselonā, gan Madridē, kā arī iedzīvotāji. Dokuments paredzēja lielāku reģiona pašnoteikšanos. Tomēr vēlāk Spānijas Konstitucionālā tiesa no tā izņēma vairākus svarīgus punktus.
To piemin arī kreiso partiju apvienības deputāte Katalonijas parlamentā Marta Ribasa. Viņas politiskajā grupā par atdalīšanos no Spānijas valda ļoti dažādi uzskati. Tādēļ Ribasa pasvītro, ka vispirms būtu jāpanāk, ka referendumam patiešām ir likumīgs spēks un taustāmas sekas.
“Mūsu nostāja ir, ka mēs vēlamies referendumu, bet īstu referendumu ar garantijām, lai cilvēki patiešām varētu izlemt, vai viņi grib būt neatkarīgi. Mēs gribam īstu demokrātiju. Bet tagad mēs neko nezinām par svarīgākajām garantijām, kam būtu jābūt referendumā. Tādēļ tagad mēs gluži vienkārši nevaram pateikt, vai tas patiešām būs īsts referendums,” saka Ribasa.
Ar pašreizējo Spānijas valdību panākt vienošanos par tautas nobalsošanas rīkošanu būs ļoti sarežģīti. Tomēr bez tās ir grūti sagaidīt, ka pārējā pasaule atzīs Katalonijas neatkarību. It sevišķi, ja aktivitāte būs tikpat zema kā 2014. gadā.
Barselonā satieku arī komponistu Mārtiņu Braunu. Dienu iepriekš viņam tika pasniegta prestiža balva par augstiem mākslinieciskiem sasniegumiem un Katalonijas vārda popularizēšanu pasaulē. Brauna dziesma “Saule. Pērkons. Daugava.” pirms trim gadiem kļuva par vienu no neatkarības kustības himnām, un komponists sevi dēvē par pārliecinātu Katalonijas neatkarības atbalstītāju.
“Mums ir ārkārtīga līdzība. Un kataloņi ir pat vairāk panākuši nekā latvieši, jo kataloņiem obligāta valsts valoda izglītības skolās. Mums tā nav. Mums ir kopīgs tas. Mūs cenšas pārkrievot, visos laikos ir centušies pārkrievot,” skaidro Brauns.
Par spīti visām emocijām ir skaidrs, ka šobrīd, aptuveni trīs mēnešus pirms 1. oktobra referenduma, neatbildēto jautājumu Katalonijā ir vairāk nekā skaidrības. Tādēļ atlikušais laiks var patiešām būt karsts.
