Sadaļas Sadaļas

Nāvessods par «karošanu Ukrainas pusē»: Lukašenko brīdina apcietināto blogeri Protaseviču

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko brīdinājis, ka Luhanskas separātisti jeb tā sauktā Luhanskas Tautas Republika varētu bargi vērsties pret baltkrievu blogeri Romānu Protaseviču, kurš savulaik Ukrainas pusē esot cīnījies pret separātistiem.

Protasevičs un viņa tuvinieki nenoliedz, ka 2014. gadā karadarbības laikā viņš kopā ar Ukrainas bataljona “Azov” karavīriem apmeklējis frontes līniju, bet viņš darbojies tikai kā žurnālists un pats nav iesaistījies karadarbībā.

26 gadus vecais Protasevičs tika aizturēts 23. maijā, kad Baltkrievijas varasiestādes pārtvēra lidsabiedrības “Ryanair” pasažieru lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt Protaseviču, kuru Lukašenko režīms apsūdz “masu nekārtību rīkošanā”.

Lukašenko draudi

Lukašenko otrdien atskaitījās par savu tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un sarunās tika skarta arī Protaseviča lieta.

“Ir kāda nianse. Donbasā pret viņu ierosināta krimināllieta. Viņi tur cilvēkus nogalināja.

Protasevičs lidmašīnā kliedza, ka viņam draud nāvessods, bet mūsu žurnālisti skaidroja, ka pie mums pēc šī panta nav paredzēts nāvessods, tikai 15 gadu. Bet viņš zināja, ko runā.

Viņš saprata, ka Ukrainas dienvidaustrumos pret viņu varētu izvirzīt pretenzijas, un tā jau būs pavisam cita situācija,” teica Lukašenko.

Nesen pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LTR) prokuratūra paziņoja, ka tiek izmeklēta Protaseviča iespējamā līdzdalība kaujas operācijās ukraiņu bataljona “Azov” sastāvā. Luhanskas separātisti apgalvo, ka 2014. gada vasarā Protasevičs pievienojies šī bataljona kaujiniekiem un turpinājis darboties līdz pat 2015. gada ziemai, kad uzdienējis līdz rotas komandiera vietnieka pakāpei.

Separātisti uzskata, ka Protasevičs “pastrādājis sevišķi smagus noziegumus” pret Donbasa civiliedzīvotājiem un infrastruktūras objektiem. Tādēļ Luhanskas separātisti vērsušies pie Baltkrievijas ar lūgumu veikt “izmeklēšanas eksperimentu”, lai noskaidrotu Protaseviča lomu karadarbībā.

Krievijas mediji, atsaucoties uz LTR varasiestādēm, gan ziņo, ka pēc Luhanskas likumiem Protasevičam draudētu nevis nāvessods, bet gan 20 gadu cietumsods vai mūža ieslodzījums.

Bija aizbraucis uz Maidanu

Protasevičs nav slēpis, ka interesējies par notikumiem Baltkrievijas kaimiņvalstī Ukrainā un 2013. gada nogalē pat aizbraucis uz Kijevu, lai piedalītos Maidana notikumos. Par to viņš stāstījis arī intervijā krievu žurnālistam Jurijam Dudjam.

Protasevičs esot atgriezies Baltkrievijā pēc tam, kad sadursmēs ar Ukrainas specvienības “Berkut” kaujiniekiem viņam pārsista galva.

Maidana rezultātā notika varas maiņa Ukrainā, padzenot prokrievisko Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Šāds notikumu pavērsiens nokaitināja Kremli, kas baidījās, ka nākamā “krāsainā revolūcija” būs Krievijā. Tādēļ 2014. gada pavasarī tika veikta Krimas aneksija; Krievija arīdzan sāka atbalstīt prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos, kas izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Baltkrievijā valdošais režīms apgalvo, ka Protasevičs ir pārkāpis Baltkrievijas likumus, iesaistoties karadarbībā Ukrainā. 2014. gadā viņš cīnījies kopā ar ukraiņu nacionālistu bataljona “Azov” kaujiniekiem, kas Ukrainas austrumos karoja pret separātistiem. Protaseviča tuvinieki apgalvo, ka uz karadarbības zonu Ukrainā viņš devies kā žurnālists un fotogrāfs, nevis karavīrs.

Žurnāla vāka modelis

Prokrieviskie mediji kā pierādījumu Protaseviča saistībai ar “Azov” minējuši “Azov” izdotā žurnāla “Melnā saule” vāku, uz kura 2015. gada jūlija numurā redzams Protasevičam ļoti līdzīgs vīrietis bataljona formastērpā un ar automātu rokās.

"Azov" izdevums "Melnā saule", uz kura vāka 2015. gadā bija redzams Protasevičam līdzīgs vīrietis

Citi avoti gan vēsta, ka uz žurnāla vāka redzamais cilvēks ir nevis Protasevičs, bet gan ukraiņu karavīrs Andrijs Sņitko, kurš 2014. gada vasarā kritis kaujā un pēc nāves apbalvots ar “Ukrainas varoņa” ordeni.

Baltkrievijas varasiestādēm pietuvināts “Telegram” kanāls pēc Protaseviča aresta internetā publicējis vēl pāris fotogrāfijas, kas it kā esot atrastas Protaseviča telefonā. Fotogrāfijās redzams Protasevičam līdzīgs vīrietis karavīra formā un ar šaujamieroci rokās.

Baltkrievijas varasiestādēm pietuvināti avoti publicējuši fotogrāfijas, kas esot atrastas Protaseviča telefonā

Šādu fotogrāfiju savulaik bija publicējis arī “Radio Svoboda”, bet tur kaujinieka seja bija aizklāta un viņš tika identificēts kā baltkrievu brīvprātīgais ar iesauku “Kims”.

Protaseviča vecāki, tēvs Dmitrijs un māte Natālija, apstiprina, ka Romāns bija devies uz Ukrainu, bet tur viņš darbojies tikai kā žurnālists. “Par to, ka viņš būtu karojis Donbasā, es neko nezinu,” teica Dmitrijs.

Bažas par krievu spiegiem

Bijušais bataljona “Azov” komandieris Andrijs Biļeckis apstiprina, ka Protasevičs darbojies Donbasā tikai kā žurnālists. “Jā, Romāns tiešām kopā ar “Azov” un citām militārām vienībām cīnījās pret Ukrainas okupāciju. Viņš bija kopā ar mums Širokino, kur tika ievainots. Taču viņa kā žurnālista ierocis bija vārds, nevis automāts,”” uzsver Biļeckis.

Līdzīgu versiju prokrieviskā Ukrainas medija “Strana.ua” slejās izklāsta kāds bijušais “Azov” kaujinieks, kurš identificēts kā Jurijs K.

“Viņš nedienēja mūsu pulkā. Romāns daudzreiz bijis “Azov” pozīcijās pie Mariupoles 2014. gadā. Viņš toreiz darbojās kā baltkrievu opozīcijas izdevumu žurnālists. Daži no ārzemniekiem karoja kopā ar mums, bet vairumā gadījumu viņus nelaida priekšējās līnijās.

Mūsu pretizlūkošana raizējās, ka mūsu vidū varētu iefiltrēties Krievijas specdienestu spiegi. Protasevičs karadarbībā nepiedalījās.”

Kā liecina Polijas finansētā TV kanāla “Belsat” pētījums, Ukrainā karojuši ap 1000 Baltkrievijas pilsoņu.

Protaseviča tēvs Dmitrijs uzskata, ka Lukašenko kontrolei pakļautie Baltkrievijas mediji sākuši viņa dēla nomelnošanas kampaņu, lai attēlotu Protaseviču kā “neonacistu, ekstrēmistu, teroristu”.

KONTEKSTS:

23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.

Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.

Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.

Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt