NATO dalībvalstis ir gatavas palīdzēt Ukrainai ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, prettanku ieročiem un cita veida atbalstu. Šobrīd vairs īsti netiek šķirots, vai ieroči paredzēti aizsardzībai vai uzbrukumam.
Ukraina karo mūsu vietā
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba bija ļoti atklāts – ja negribat karot paši ar Krieviju, tad dodiet mums ieročus. Viņš arī atzina, ka tas izklausās dīvaini, bet ieroči Ukrainā šodien kalpo miera nolūkiem.
“Mana darba kārtība ir ļoti vienkārša. Tajā ir tikai trīs punkti. Tie ir ieroči, ieroči un ieroči.
Manuprāt, Ukrainas piedāvātais darījums ir godīgs. Jūs dodat mums ieročus, mēs upurējam savas dzīvības. Un karš paliek Ukrainas robežās,” teica Kuleba.
Krievijas okupantu pastrādātais civiliedzīvotāju slaktiņš Bučā ir pamudinājis Rietumu valstis rīkoties ātrāk. Ir tikai viena NATO dalībvalsts, kas atsakās piegādāt Ukrainai ieročus, un tā ir Ungārija.
Ieroču piegāde Ukrainai nav apsīkusi, tieši otrādi. Pēc būtības noprotams, ka Kuleba dabūja visu, ko vēlājās – visus ieročus, izņemot kodolieročus.
Karš var ieilgt
Tai pat laikā NATO arī rēķinās, ka šis var būt ilgs karš, un sāk plānot Ukrainas karavīru apmācību ar Rietumu ieročiem. Krievu ražojuma ieroči, ar kuriem ukraiņi apmācīti rīkoties, beigsies, un ukraiņi būs jāapmāca rīkoties ar Rietumu ražojuma ieročiem. Pat tad, ja aktīvā karadarbība pierims, Ukrainas bruņotos spēkus būs jāturpina apgādāt.
“Šī jaunā situācija nozīmē to, ka militārajai rūpniecībai savas jaudas ir jākāpina. Mums pēc iespējas ātrāk ir jādod uzdevums militārai rūpniecībai sākt ražot vairāk, jo ir skaidrs, ka Ukrainai būs vajadzīgs, un ir skaidrs, ka mums pašiem būs vajadzīgs, lai atjaunotu tos resursus, kas ir jau nodoti ukraiņu rīcībā,” stāsta Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Jāizskata jautājums par Krievijas naftas importa aizliegumu
Eiropas Savienība savukārt plāno nākamo finansiālo atbalstu Ukrainai ieroču iegādēm – papildus tam miljardam eiro, kas jau ir piešķirts.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels trešdien gan atzina, ka ES valstis katru dienu pārskaita Putina režīmam miljardu eiro kā samaksu par Krievijas naftu un gāzi.
Ukrainas ārlietu ministrs aicina noteikt pret Krieviju naftas un gāzes importa aizliegumu. Pagaidām tas nav jauno sankciju sarakstā, bet Borels izteicies, ka nākamnedēļ tomēr tiks apspriests Krievijas naftas embargo.
Ungārija, kas parakstījusies uz visām iepriekšējām sankcijām, gan turpina teikt, ka Krievijas naftas un gāzes aizliegums ir sarkanā līnija, ko Ungārija nav gatava pārkāpt.
