Krievija trešdien iesniedza ASV valsts sekretāra palīdzei Kārenai Donfrīdai sarakstu ar drošības prasībām. Ceturtdien viņa ieradās NATO mītnē Briselē, lai apspriestu šīs prasības ar Stoltenbergu. NATO ģenerālsekretārs ceturtdien tikās arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un kopīgā preses konferencē uzsvēra, ka jebkuru lēmumu par pievienošanos aliansei pieņems Kijeva un NATO dalībvalstis.
“NATO ir kopā ar Ukrainu. Visi sabiedrotie atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un mēs neatzīstam Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju. Kā visām suverēnām valstīm, Ukrainai ir tiesības sevi aizsargāt. NATO turpinās jums sniegt praktisku atbalstu, sabiedrotie sniedz jums padomus, piedalās kopīgos vingrinājumos un piegādā aprīkojumu.
NATO atbalsts Ukrainai nav drauds Krievijai.
Ukrainai ir tiesības pašai izvēlēties tās drošības pasākumus, un tas ir fundamentāls Eiropas drošības princips. Lēmumu par to, vai Ukraina var pievienoties NATO, izlems Ukraina un 30 NATO sabiedrotie vieni paši,” sacīja Stoltenbergs.
KONTEKSTS:
NATO jau pirms G7 valstu ārlietu ministru tikšanās noraidīja Krievijas mēģinājumus bloķēt Ukrainas un Gruzijas iespējamo pievienošanos aliansei. NATO atgādināja Maskavai, ka katra valsts pati var izvēlēties savu attīstības ceļu.
NATO dalībvalstu līderi 2008.gadā samitā Bukarestē apsolīja, ka Ukraina un Gruzija kādudien varēs iestāties pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. Krievijas Ārlietu ministrija tagad pieprasījusi NATO lauzt savu solījumu Ukrainai un Gruzijai, kā arī pārtraukt militārās mācības Krievijas robežu tuvumā. Maskava norādīja, ka šo prasību izpilde ir fundamentāli būtiska Eiropas drošībai. Krievija arī vēlas, lai NATO garantētu, ka nevienā valstī pie tās rietumu robežām neizvietos ieročus, kas varētu apdraudēt Krievijas drošību.
