NATO dalībvalstu līderi 2008.gadā samitā Bukarestē apsolīja, ka Ukraina un Gruzija kādudien varēs iestāties pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē.
Krievijas Ārlietu ministrija piektdien pieprasīja NATO lauzt savu solījumu Ukrainai un Gruzijai, kā arī pārtraukt militārās mācības Krievijas robežu tuvumā. Maskava norādīja, ka šo prasību izpilde ir fundamentāli būtiska Eiropas drošībai.
Krievija arī vēlas, lai NATO garantētu, ka nevienā valstī pie tās rietumu robežām neizvietos ieročus, kas varētu apdraudēt Krievijas drošību.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kategoriski noraidīja Krievijas prasību garantēt, ka Ukraina un Gruzija nekad nekļūs par Ziemeļatlantijas alianses loceklēm.
„Par NATO attiecībām ar Ukrainu lems NATO 30 sabiedrotie un Ukraina, un neviens cits,” sacīja Stoltenbergs, norādot: „Mēs nevaram pieņemt, ka Krievija cenšas atjaunot sistēmu, kur lielvarām, tādām kā Krievija, ir ietekmes sfēras, kur tās var kontrolēt vai izlemt, ko pārējie var darīt.”
Stoltenbergs arī aicināja Krieviju atslābināt situāciju pie robežas ar Ukrainu, respektēt Ukrainas suverenitāti un risināt reģionālās domstarpības diplomātiskā ceļā.
Arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV) noraidīja Krievijas izvirzītās prasības.
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki sacīja, ka tās nav nekas jauns, jo Maskava jau iepriekš ir centusies panākt Ukrainas un Gruzijas neuzņemšanu NATO.
„Un tā ir viņu prerogatīva — izteikt savus uzskatus un prasības. Mums ir savi uzskati, un mums ir savas bažas par drošības situāciju visā pasaulē, tostarp, protams, uz Krievijas un Ukrainas robežas. Krievija var izteikt savas bažas, bet mēs varam paust savas. Eiropieši var izteikt savas bažas. Tāda ir dialoga un diskusiju jēga,” Psaki sacīja žurnālistiem.
Krievija pie Ukrainas robežas ir izvietojusi vairāk nekā 100 000 karavīru, tāpēc izskan bažas, ka Krievija varētu īstenot jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Rietumvalstis brīdinājušas Krieviju, ka iebrukums Ukrainā tai nestu milzīgus politiskus un ekonomiskus zaudējumus.
Piektdienas vakarā situāciju pie Ukrainas robežas telefonsarunā pārrunāja jaunais Vācijas kanclers Olafs Šolcs un ASV prezidents Džo Baidens.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners un ASV finanšu ministre Džaneta Jelena apsprieduši iespēju noteikt jaunas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Anglijas pilsētā Liverpūlē sestdien un svētdien notiks G7 valstu ārlietu ministru tikšanās, kurā arī runās par situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas.
Pirms tikšanās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa paziņoja, ka tā ir iespēja apliecināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai un brīdināt Krieviju par sekām, ja tā uzbruks kaimiņvalstij.
