Sasauc "kara kabinetu"
Ukrainas Jūra spēki vēstīja, ka Krievijas robežsargi sākumā ir apšaudījuši un vēlāk jau sagrābuši vairākus ukraiņu jūrasspēku kuģus. Tas noticis Kerčas šaurumā, kas savieno Azovas un Melno jūru un atdala Ukrainai piederošo, bet Krievijas anektēto Krimu no Krievijas Tamaņas pussalas.
Krievijas bruņotie spēki esot uzstājuši, ka ukraiņi ienāk viņu teritorijā, ko Ukrainas puse noliedz. Notikuma vietā ir pacēlušies arī iznīcinātāji un helikopteri, bet šaušana bijusi no Krievijas robežapsardzības kuģiem. Ir dažāda informācija par ievainoto skaitu – min vienu līdz pat sešus ukraiņu pusē. Sagrābto ukraiņu jūrnieku tālākais liktenis nav zināms. Esot sagrābti divi artilērijas bruņu kuteri.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir sasaucis militāro drošības sēdi jeb "kara kabinetu". Tikmēr Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marianna Beca norādījusi, ka Ukraina pieprasa sasaukt arī ANO Drošības padomes sēdi.
Kā norāda Ukrainas interneta portāls "Censor.net.ua", Porošenko saistībā ar notikumiem Kerčas šaurumā uztur pastāvīgus kontaktus ar Eiropas Savienības (ES) un NATO vadību.
Īsi pēc notikušā svētdien vakarā NATO izplatīja paziņojumu, aicinot abas puses nomierināties un vēlreiz apstiprinot atbalstu Ukrainai.
#NATO is closely monitoring developments in the #AzovSea & #KerchStrait, & we are in contact with the #Ukrainian authorities. We call for restraint & de-escalation. Read my full statement: pic.twitter.com/DDtfvNLa4K
— Oana Lungescu (@NATOpress) November 25, 2018
Azovas jūru un Kerčas šaurumu bieži dzird pieminam ziņās. Tā ir stratēģiska vieta, jo šis šaurums nodala Azovas jūru, kas pati par sevi ir neliela un robežojas ar Ukrainu un Krieviju, no Melnās jūras.
Kerčas šaurums ir faktiski vienīgā iespēja no Melnās jūras iekļūt slēgtajā Azovas jūrā un otrādi, kas ir tik būtiska Ukrainas tautsaimniecībai.
Turklāt Krievija un Ukraina 2003.gadā ir noslēgušas līgumu, kas Azovas jūru pasludina par starptautiskiem ūdeņiem, kurā var atrasties abu valstu kuģi un arī citi. Taču tagad šo mazo, šauro ģeogrāfisko koridoru ir pārņēmusi Krievija, kura tam pāri ir arī pārbūvējusi tiltu, kas savieno anektēto Krimu ar Krieviju.
Noprotams, ka Krievija ir sākusi uzbrukumu ukraiņu kuģiem tad, kad tie ir mēģinājuši no Melnās jūras iebraukt Azovas jūrā. Sākusies apšaude, ukraiņu kuģi pie tilta sagrābti.
Ukraiņu bruņoties spēki norāda, ka iepriekš ir Krieviju informējuši, ka būs šāds ceļa kurss no Odesas ostas Melnajā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā, taču acīmredzot tas nav ņemts vērā.
Pirmdienas rītā Krievija civilajai kuģu satiksmei atvēra Kerčas šaurumu, kas bija slēgts pēc notikušā incidenta.
Ukrainā plāno izsludināt karastāvokli
Ukrainā šodien plāno izsludināt karastāvokli saistībā ar Krievijas kara flotes agresīvajām darbībām Melnās jūras Kerčas pussalas rajonā. Prezidents Petro Porošenko Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Militārā kabineta sēdē gan uzsvēris, ka Kijeva negatavojas militārai atbildes rīcībai.
“Kā Ukrainas armijas virspavēlnieks un saskaņā ar valsts konstitūciju es atbalstu Militārā kabineta lēmumu apspriest likuma pār karastāvokļa ieviešanu un nodot to parlamenta izskatīšanai. Es vēlos uzsvērt, ka likums nenozīmē, ka Ukraina īstenos jebkādas agresīvas darbības. Ukraina vienīgi vēlas aizstāvēt savu teritoriju un iedzīvotājus,” paudis Porošenko.
Ukrainas amatpersonas norādīja, ka Krievijas jūras kara flotes agresīvā rīcība - Ukrainas Jūras spēku kuģu apšaude - vērtējama kā ļoti nopietns drauds, un Maskava pārkāpusi visas “sarkanās līnijas”. Tas ir arī starptautisko tiesību normu pārkāpums. Tomēr karastāvokļa noteikšana uz 60 dienām neparedzēs vispārēju mobilizāciju, un pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu. Tikmēr Krievijas pārstāvji noliedz visas apsūdzības un apgalvo, ka Ukrainas kuģi nelikumīgi iebraukuši uz laiku slēgtos Krievijas teritoriālajos ūdeņos, un šīs rīcības mērķis esot bijis izraisīt reģionā konfliktsituāciju. Jau tuvākajā laikā tikšot sniegti neapstrīdamiem pierādījumi, ka par sadursmēm atbildīga Ukraina.
Telesabiedrība „Dožģ” atsaucoties uz Ukrainas varas iestādēm ziņo, ka uz kuģiem ir bijuši 23 jūrnieki. Prezidents Porošenko pieprasījis Krieviju atbrīvot aizturētos kuģus un jūrniekus.
Starptautiskās reakcijas
NATO savā paziņojumā norādījusi arī, ka uzmanīgi seko līdzi situācijai (Ukraina nav NATO dalībvalsts, taču ir ciešā saziņā, jo vēlas iestāties NATO un saņem gan praktisku, gan politisku atbalstu). Līdzīgi rīkojas arī Eiropas Savienība (ES), pieprasot Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā un nodrošināt netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem (Ukraina ir ES cieša partnere un Austrumu sadarbības valsts).
Skaidri nosodījumu ir izteikušas visas trīs Baltijas valstis, arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"):
Closely following alarming news from #Azov Sea, blockade of maritime traffic of #KerchStrait by Russia and attack against Ukrainian Navy are clear violations of international law and should be condemned by international community, Russia must take steps to deescalate situation
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 25, 2018
Daudz ir dzirdams no ārlietu ekspertiem. Bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īans Bonds izceļ – kamēr Eiropa ir aizrāvusies ar "Brexit", Krievija kāpina kara temperatūru Ukrainā:
While the UK is embroiled in its #Brexit act of self-harm, dragging the rest of the #EU with it, #Russia is raising the temperature in its war with #Ukraine, & no-one is paying attention. #SeaofAzov remains international waters; perhaps #NATO should carry out some #FONOPs there. https://t.co/uMamncnE86
— Ian Bond (@CER_IanBond) November 25, 2018
Zviedru analītiķis, Atlantiskās padomes pārstāvis Anderss Oslunds savā "Twitter" kontā norāda, ka Baltija šobrīd visvairāk aizstāv Ukrainu un aicina ASV uz aktīvāku rīcību:
At least NATO comes out with a statement, but it is ridiculously weak. Don't they understand what is going on? It is considerably weaker than the decent EU statement. But the US does not appear to have said anything as yet. Is Trump on his mobile with Putin? he would not tell us. https://t.co/Ci96Nd7Mpm
— Anders Åslund (@anders_aslund) November 25, 2018
Par jaunu kara uzrāvienu brīdina bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts:
Ukraine calls for meeting of the UN Security Council to address the Russian escalation. Clearly a threat to peace and stability.
— Carl Bildt (@carlbildt) November 25, 2018
Ko saka Krievija
Krievija paliek pie saviem apgalvojumiem, ka ukraiņu kuģi ir pārkāpuši robežu, ignorējuši brīdinājumus apstāties un bīstami uzvedušies.
Krievijas Federālais drošības dienests solījis drīzumā nākt klajā ar "neapstrīdamiem pierādījumiem", ka par sadursmēm atbildīga Ukrainas puse.
Krievijas mediji ziņo, ka Krievija palielina bruņotos spēkus pie Kerčas šauruma, taču arī neizplata informāciju, ka kuģi būtu sagrābti. Oficiālie mediji ziņo, ka tie vienkārši devušies prom.
