Īpaši apdraudētas varētu būt tās, kuras veic pārvadājumus attālās valstu nomalēs, piemēram Zviedrijas galējos ziemeļos. Pretējās domās ir vairākas lielo lidostu pārstāvju nevalstiskās organizācijas un lobijs, uzskatot, ka šajos laikos reģionālās lidostas ar valsts subsidējumu pamanās kļūt par negodīgām konkurentēm.
Jau vasarā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem izmaiņām aviokompāniju atbalsta likumos, kas paredz ierobežot valstu iespējas finansiāli balstīt mazās nacionālās un reģionālās kompānijas, proti ļaujot dot finansējumu tām, kuras tikko sāk savu biznesu, kā arī garantēt subsīdijas tikai noteiktu laiku - desmit gadus.
Nozares pārstāvji šo ziņu uztvēruši ar asu kritiku, norādot, ka valstīm ir jādod iespējas atbalstīt īpaši mazās, reģionālās aviosabiedrības bez nosacījumiem, jo tām ir liela loma vietējā ekonomikā un tās ir nozīmīgas, savienojot Eiropas valstu dažādos reģionus.
Francijas Langeduka-Rosijona reģiona juriste Anabelle Lepjesa brīdinājusi, ka Eiropas Komisijas prasības varētu aizvērt durvis ap 100 reģionālajām lidostām Eiropā. Līdzīgu trauksmi cēlusi Zviedrija.
„Ja jūs dzīvojat ļoti tālu Zviedrijas ziemeļos, kur ir spēcīga mežsaimniecības industrija, vērtīgo izrakteņu ieguves vietas, tērauda rūpniecība, tad jums reģionālā aviokompānija gluži vienkārši ir obligāti vajadzīga. Tādēļ, ka tas dod darba vietas un ekonomikas izaugsmi arī pārējai Zviedrijai, un ir svarīgi piegādāt šīs izejvielas citur Eiropā, jo mēs tās eksportējam. Un mūs nedrīkst izslēgt no aprites vai kā citādi padarīt nespējīgus tikai tādēļ, ka mēs dzīvojam tālu Zviedrijas ziemeļos un mums ir grūtības ar zemes ceļiem, kur līdz apdzīvotākām vietām ir jābrauc tūkstošiem kilometru," satraukta ir Eiropas Parlamenta deputāte no Zviedrijas Marita Ulvskoga.
Eiropas Reģionu komiteja ar sēdekli Briselē ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai ar aicinājumu izskatīt valsts atbalstu ierobežojošos rosinājumus un atbalstīt aviokompānijas ilgāk par šo desmit gadu periodu, īpaši tās, kuru pasažieru skaits gadā nesasniedz miljonu, jo to subsidēšana nevarētu kaitēt lielo kompāniju konkurencei.
Taču citu dimensiju šajā stāstā ir ienesusi, piemēram, Šarleroa (Charleroi) lidosta Beļģijā, kas arī skaitās reģionāla un maza lidosta, taču pēdējos gados ir kļuvusi par nopietnu konkurentu Beļģijas galvenajai „Zaventem" lidostai Briselē. Šarleroa gadā pārvadā vairāk nekā 6 miljonus pasažieru, lielākoties tādēļ, ka šeit savus pārvadājumus veic vairākas lētās avikompānijas, ieskaitot „Ryanair". Taču būdama reģionāla lidosta, Šarleroa saņem valsts subsīdijas, par ko „Zaventem" tagad ir sūdzējusies Eiropas Komisijā. Trauksmi par šo un līdzīgām situācijā cēlušas transporta sektora nevalstiskās organizācijas, taču Eiropas Reģionu komiteja uzstāj, ka likumos pret visām reģionālajām aviokompānijām ir jāizturas vienādi.
