Euranet Plus

Skaitļi un fakti: Eiropas sporta preču ražotāju «odziņa» – slēpes

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

ES komisārs Minskā: Mēs vēlamies eksportēt mieru un stabilitāti

Lukašenko maina politiku un pauž gatavību sadarboties ar Eiropas Savienību

Mēs vēlamies eksportēt mieru un stabilitāti. Ar šādiem vārdiem Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns vakar ieradās Minskā. Tā bija viņa pirmā vizīte Baltkrievijā trīs gadu laikā. Attiecības starp Minsku un Eiropas Savienību pēdējā laikā uzlabojas. Tomēr var skaidri redzēt, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko joprojām mēģina sēdēt uz diviem krēsliem, balansējot starp Maskavu un Briseli.

Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns otrdien Minskā tika uzņemts  visaugstākajā līmenī. Ar viņu tikās ne tikai ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, bet arī ilggadējais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Lai arī Baltkrievijas vadītājs pērn pirmo reizi bija saņēmis personīgu ielūgumu uz Austrumu partnerības samitu, kas novembra beigās notika Briselē, Lukašenko negaidīti atteicās tur ierasties. Tam par pamatu kļuva publiski izteiktas aizdomas, ka šis formāts ir vērsts pret Krieviju.

Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs Minskā sagaida ES komisāru Johannesu Hānu.

Tomēr tagad Lukašenko sacīja, ka Baltkrievija cieši atbalsta Eiropas Savienības sadarbību ar sešām bijušām PSRS republikām, ko dēvē par Austrumu partnerību:

“Protams, neviena organizācija nevar pastāvēt bez politikas. Tomēr nedrīkst pieļaut, lai šī organizācija tiktu pilnībā politizēta. Un nedod Dievs, lai kāds izvirzītu mērķi, ka Austrumu partnerības valstīm būtu jākļūst par joslu, kas atdala Eiropas Savienību no Krievijas, Ķīnas un Austrumiem.”

Lukašenko pat paziņoja, ka viņš gribētu redzēt spēcīgu Eiropas Savienību un tādēļ ir pret spēkiem, kas mēģina to šķelt vai vājināt.

Tāpat Baltkrievijas līderis sacīja, ka Eiropa var rēķināties ar viņa valsts palīdzību arī aizsardzības jomā. Te gan jāatgādina, ka vēl pavisam nesen Baltkrievija kopā ar Krieviju rīkoja pretrunīgi vērtētās militārās mācības “Zapad”.

Savukārt Austrumu partnerības ietvaros Lukašenko mudināja pievērst uzmanību praktiskiem jautājumiem:

“Mēs gribētu, lai Austrumu partnerība būtu ar piezemētākiem mērķiem, lai tā būtu praktiskāk orientēta. Šādi mēs varētu risināt dažādus izaicinājumus, ar kuriem sastopas Eiropa, kā arī virzīt dažādus pašreiz ļoti aktuālus projektus, piemēram enerģētikas, transporta, loģistikas un citās jomās. Tāpat ir svarīgi arī jautājumi, kas skar cilvēku ikdienu, piemēram vīzas, lai mēs varētu vieglāk braukt uz Eiropu, bet jūs pie mums, uz Baltkrieviju.”

Taustāma sadarbība ir arī viens no oficiāli paustajiem Eiropas mērķiem. Tādēļ ir

izstrādāts 20 pasākumu plāns, kas būtu jāīsteno līdz 2020. gadam.

Komisārs Hāns pēc tikšanās ar Baltkrievijas ārlietu ministru arī steidza mierināt žurnālistus, ka Eiropas Savienība nevis mēģina paplašināt savu ietekmes zonu, bet gan tikai vēlas mieru un stabilitāti kaimiņos.

“Mēs esam ļoti ieinteresēti stiprināt mūsu partneru ekonomisko spēku, jo tas rada labklājību, pārticību un mieru, līdz ar to veicinot stabilitāti. Mūsu mērķis Eiropā ir eksportēt stabilitāti, lai neimportētu nestabilitāti. Tas ir mūsu galvenais motīvs. Mēs nemēģinām paplašināt mūsu teritoriju, bet gan paplašināt stabilitātes teritoriju,” teica Hāns.

Sadarbība starp ES valstīm un Baltkrieviju pēdējā laikā tik tiešām ir kļuvusi intensīvāka. Piemēram, vēl otrdien Latvijas valdība atbalstīja līgumu par sadarbību civilās aviācijas gaisa kuģu meklēšanā. Notiek arī kontakti starp robežsargiem, lai cīnītos ar kontrabandu. 

Vēl viena joma ir izglītība. Komisārs Hāns sacīja, ka viņš esot mēģinājis kliedēt mītus par to, ka Eiropa gribot pārvilināt pie sevis gudrākos baltkrievu jauniešus:

“Mēs ar prezidentu šodien esam runājuši par to, ka mūsu mērķim ir jābūt radīt tā dēvēto smadzeņu cirkulāciju, nevis veicināt smadzeņu aizplūšanu. Labs piemērs ir jūsu ministrs, kurš savulaik ir pavadījis dažus semestrus Vīnes Diplomātiskajā akadēmijā, atgriezās un vēlāk kļuva par ārlietu ministru. Un tas labs piemērs, jo viņš joprojām cirkulē.”

Tomēr viens no asākajiem jautājumiem ir un paliek ne tikai cilvēktiesību ievērošana Baltkrievijā, bet arī netālu no Latvijas un Lietuvas robežas topošā atomelektrostacija. Lietuvas eksperti ir pārliecināti, ka tā neatbilst visiem mūsdienu drošības standartiem un projekts ir novecojis. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rudenī sacīja, ka tas ir visas Eiropas, ne tikai Baltijas valstu jautājums. Tomēr bažas par šo projektu paliek un tas nav apturēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti