Panorāma

A. Sprūds: Lukašenko šobrīd ir atkarīgs no Kremļa

Panorāma

S. Tihanovska uzrunā Eiropas Padomi

Baltkrievijas opozicionāre M. Koļesņikova aizturēta uz robežas

Nolaupīta Baltkrievijas opozīcijas līdere Marija Koļesņikova

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Baltkrievijā turpinās protesti pret pašreizējo valsts vadību. Nedēļas nogalē miermīlīgos protestos piedalījās tūkstošiem cilvēku. Drošības darbinieki aizturējuši simtiem protesta dalībnieku, kā arī vairākus žurnālistus. Bet pirmdien, 7. septembrī, pazudusi viena no opozīcijas kustības līderēm Marija Koļesņikova. Pašlaik nav zināms, kur viņa aizvesta.

ĪSUMĀ:

  • Nedēļas nogalē Baltkrievijā notika vairāk nekā 40 protesta akciju.
  • Novērotāji ziņojuši, ka dalībnieku skaits bijis lielāks par 150 000.
  • Drošības iestāžu darbinieki aizturējuši 633 cilvēku.
  • Pazudusi Koordinācijas padomes locekle Marija Koļesņikova.
  • Aculieciniece: Koļesņikovu vīrieši maskās aizveda ar melnu mikroautobusu.
  • Ar opozīcijas līderi nevar sazināties; nav zināms, kur viņa atrodas.
  • Pazuduši arī vairāki viņas kolēģi; šo soli nosodījuši vairāku valstu līderi.
  • Neoficiāla informācija: ES sankcijas varētu ieviest pret 31 baltkrievu amatpersonu.
  • Baltkrievijas prezidents Lukašenko šajā sarakstā varētu arī neiekļūt.
  • Politologs Sprūds: Lukašenko šobrīd ir atkarīgs no Kremļa.

Nolaupīta Baltkrievijas opozīcijas līdere Marija Koļesņikova
00:00 / 03:16
Lejuplādēt
Nedēļas nogalē noritēja vairāk nekā 40 protesta akciju dažādās Baltkrievijas pilsētās. Kamēr Baltkrievijas Iekšlietu ministrija ziņo, ka demonstrācijās piedalījušies aptuveni 30 000 cilvēku, neatkarīgie novērotāji apgalvo, ka dalībnieku skaits bijis lielāks par 150 000. Drošības iestāžu darbinieki aizturējuši 633 cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse nav atbrīvoti un gaida tiesu, kas izskatīs viņu administratīvā pārkāpuma lietas.

 

"Vīrietis vienkārši  gāja pēc kaut kā uz veikalu. Viņu nometa zemē un sāka brutāli sist. Tad viens vīrietis pateica "Gulties!". Viņi devās tālāk, bet pienāca kāds cits vīrietis. Sita viņam pa sāniem. Tad es viņu ieraudzīju, viņš gulēja zemē un trīcēja.

Proti, tas cilvēks neko neizdarīja. Viņam nebija ne karoga, nekā. Viņš vienkārši gāja. Un viņu par to sasita," stāstīja kāda Baltkrievijas iedzīvotāja.

Vairākus cilvēkus aizturēja arī kādā kafejnīcā Minskā. Lai piekļūtu protesta dalībniekiem, kas tajā brīdī atradās iekšā, drošības darbinieki izsita kafejnīcas logu.

"Cilvēki sāka skriet iekšā, mēs aizvērām durvis. Pēc tam kādi 15, 20 cilvēki maskās ieradās un sāka sist stiklu. Savāca vairākus cilvēkus," stāstīja kafejnīcas pārstāvis.

Veikala darbinieki apgalvoja, ka pēc notikušā valsts televīzija skaidrojusi, ka stiklus izsituši protestētāji. Savukārt šodien pie kafejnīcas izveidojusies gara rinda. Iedzīvotāji ieradušies atbalstīt uzņēmumu, iegādājoties kafiju un kruasānus.

Bet represijas pret opozīciju turpinās. Kopš brīža, kad Baltkrievijā tika izveidota opozīcijas spēku Koordinācijas padome, baltkrievu tiesībsargājošo iestāžu interese par šo organizāciju ir bijusi pastiprināti liela. Pret Koordinācijas padomi ir ierosināta krimināllieta par mēģinājumu sagrābt varu valstī. Pagājušās nedēļas laikā arī sāka izkristalizēties varas iestāžu jaunā taktika – pakāpeniska vēršanās pret Koordinācijas padomes līderiem.

Vēl vakar opozīcijas nodibinātās Koordinācijas padomes locekle Marija Koļesņikova piedalījās demonstrācijās un uzrunāja sanākušos, bet šodien viņa Minskas centrā tika aizturēta un aizvesta nezināmā virzienā. Notikušā aculieciniece apgalvo, ka viss noticis ap plkst.10  pie Baltkrievijas Nacionālā mākslas muzeja. Vietējā iedzīvotāja atpazinusi Koļesņikovu, kura viņai pagājusi garām. Pēc brīža sieviete izdzirdējusi nokrītam telefonu un pagriezusies virzienā, kurā devusies Koļesņikova.

Tur viņa ieraudzījusi, ka opozīcijas līderi sagrābj vīrieši civilā apģērbā un maskās. Viņa aizvesta ar melnu mikroautobusu.

Aculieciniece vietējiem medijiem apgalvoja, ka notikušo nav uzdrošinājusies filmēt, baidoties par savu drošību. Līdz aptuveni plkst. 11 dienā Koļesņikovas telefons vēl darbojās, bet sieviete uz to neatbildēja. Pēc tam telefons atslēgts.

Ar opozīcijas līderi šobrīd nav iespējams sazināties, un nav zināms, kur viņa atrodas. Tāpat ir pazuduši sakari ar Koordinācijas padomes preses sekretāru Antonu Rodņenkovu un padomes locekli Ivanu Kravcovu. Iekšlietu ministrijas pārstāvji līdz šim ir nolieguši saistību ar šo personu aizturēšanu. Ar vairākiem citiem Koordinācijas padomes locekļiem dienas laikā saziņa ir atjaunojusies.

Šodien Varšavā ar kopīgu paziņojumu klajā nāca arī divi Koordinācijas padomes locekļi – Pāvels Latuško un Olga Kovaļkova, kuri ir bijuši spiesti pamest valsti un pašlaik atrodas Polijā. Īpaši sarīkotā preses konferencē viņi abi pastāstījuši par saņemtajiem draudiem no varas iestāžu puses. Pāvels Latuško arī norādījis, ka aizturēto Koordinācijas padomes locekļu pilnvaras ir pārņēmuši citi padomes locekļi, tādējādi dodot vēstījumu varas iestādēm, ka šāds aizturēšanas process var turpināties bezgalīgi.

"Ir prezidijs un ir Koordinācijas padome, kura ir pilntiesīga pieņemt visus lēmumus. Pašlaik Koordinācijas padomē lēmumus pieņems pamata grupa, kurā ir apvienoti vairāki desmiti cilvēku. Darbojas visi sakaru līdzekļi un kontakti. Ir arī paplašinātais Koordinācijas padomes sastāvs, kurā ir aptuveni četri tūkstoši cilvēku. Ja pašreizējā vara ir gatava iet uz absurdu un aizturēt vai izraidīt no valsts četrus tūkstošus cilvēku, tad gribētu uz to paskatīties. Es domāju, ka tas nav reāli! Tāpēc Koordinācijas padome turpina savu darbu, un mūsu galvenais mērķis ir atrast izeju no šīs iekšpolitiskās un nu jau arī ekonomiskās krīzes, kas ir izveidojusies mūsu valstī," teica Latuško.

Latuško arī norādījis, ka negatavojas lūgt politisko patvērumu ne Polijā, ne kādā citā Eiropas Savienības valstī. Savukārt Olga Kovaļkova uzsvērusi, ka varas iestādes smagi maldās, ja uzskata, ka Koordinācijas padome ir atbildīga par masu protestu organizēšanu. Pieprasot savu kolēģu atbrīvošanu, Koordinācijas padome arī atgādinājusi, ka

pēdējās dienās vērojamās personas maskās un bez atpazīšanas zīmēm faktiski pastrādā noziegumus pret cilvēci. Šādiem noziegumiem noilguma nav.

Pēdējo dienu miermīlīgie protesti Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās un varas iestāžu vēršanās pret tiem ir izpelnījusies gan apbrīnu, gan asu nosodījumu no Eiropas Savienības (ES) līderu puses. Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels uzsvēris, ka ir nepieciešams veicināt nacionālo dialogu Baltkrievijā. Tikmēr Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri nosodījuši Baltkrievijas varas iestāžu soli.

"Tā vietā, lai runātu ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, aizejošā vadība mēģina viņus ciniski izskaust citu pēc cita. Koļesņikovas nolaupīšana Minskas centrā ir apkaunojums. Staļiniskās NKVD metodes tiek izmantotas 21. gadsimta Eiropā. Viņa nekavējoties jāatbrīvo," paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") mikroblogošanas vietnē "Twitter" ziņas par Koļesņikovas "nolaupīšanu" nodēvējis par satraucošām, uzsverot, ka Baltkrievijas varas iestādēm nekavējoties ir jāatbrīvo Koļesņikova.

"Es domāju, ka mums pēc iespējas ātrāk jāpabeidz process Eiropas Savienības līmenī par sankciju piemērošanu pret tām personām, kas ir tieši atbildīgas gan par vēlēšanu viltošanu, gan arī par represiju organizēšanu pret opozīcijas pārstāvjiem, pret žurnālistiem, pret politiskajiem aktīvistiem. Viena lieta ir Baltijas valstu lēmumi, kas jau ir pieņemti pirms nedēļas un kas ir nacionāli lēmumi. Otra lieta ir Eiropas Savienības līmeņa lēmumi, kuru sagatavošana prasa laiku. Tas ir procedūras jautājums. Šobrīd tiek apspriestas konkrētas amatpersonas. Es gribētu cerēt, ka arī pēdējie notikumi pasteidzinās kolēģus Briselē un kolēģus, kas tieši strādā pie lēmuma projektu sagatavošanas, kā arī dalībvalstu pārstāvjus apstiprināt šo sarakstu pēc iespējas ātrāk," sacīja Rinkēvičs.

No Briseles izskan neoficiāla informācija, ka arī ES līmenī varētu tikt ieviestas sankcijas pret 31 baltkrievu amatpersonu gan no drošības struktūrām, gan no Centrālās vēlēšanu komisijas. Valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko gan šajā sarakstā varētu arī neiekļūt.

Vairāki opozīcijas pārstāvji, ieskaitot prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, jau atrodas ārpus Baltkrievijas drošības apsvērumu un represiju draudu dēļ.

Rīgas Stradiņa universitātes profesors, politologs Andris Sprūds uzskata, ka pašreizējā situācijā Baltijas valstis dara pietiekami, lai veicinātu demokratizāciju Baltkrievijā.

Viņaprāt, liela nozīme turpmāko notikumu attīstībā drīzāk būs Maskavai. Tur tuvāko dienu laikā tiksies Baltkrievijas prezidents Lukašenko ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

"Kopumā Maskavai vai Kremlim to sviru ir vairāk, jo Lukašenko šobrīd ir ļoti atkarīgs no Kremļa. Lukašenko var nosaukt par OMON jeb spēka struktūru, birokrātijas un daļēji arī Kremļa prezidentu, jo noteikti gan tās tehnoloģijas, kas tiek ieviestas represiju kontekstā, gan arī noteikti vēlāk finansiāli, tas padara Lukašenko stipri atkarīgāku no Kremļa, nekā tas ir bijis iepriekš," teica Sprūds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti