Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Igaunija rosina veidot jaunu «Baltijas burbuli»

Pasaules panorāma

Bijušie A. Navaļnija štābu līdzstrādnieki turpinās darboties neatkarīgi

Varšavā tiekas piecu valstu prezidenti

Lietuvas profesors: Krievijas draudi stiprina kaimiņvalstu sadarbību

Polijā nedēļas sākumā bija ieradušies Baltijas valstu un Ukrainas prezidenti, lai atzīmētu tā dēvētās “3. maija konstitūcijas” 230. gadadienu. Piecu valstu prezidenti šo sanāksmi izmantoja, lai apspriestu starptautiskos politiskos jautājumus, tostarp situāciju Baltkrievijā un attiecības ar Krieviju, kā arī reģionālo ekonomisko sadarbību.

Polijas, Ukrainas un Baltijas valstu prezidenti tikās Varšavā par godu 230. gadadienai kopš “3. maija konstitūcijas” pieņemšanas Polijas–Lietuvas ūnijas valstī 1791. gadā. Tā tiek uzskatīta par pirmo rakstīto moderno konstitūciju Eiropā, kas skaidri nodalīja izpildvaru, likumdošanas un tiesu varu. Pasaulē šis princips tobrīd bija ieviests tikai ASV konstitūcijā.

Piecu valstu līderu tikšanās tika izmantota, lai stiprinātu reģiona un Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai un demokrātiskām reformām Baltkrievijā, ko sanāksmes dalībnieki bieži pieminēja savās runās. Mūsdienu kontekstā tika runāts arī par ārējiem draudiem.

“Viens kopīgs faktors, kas bija vērojams oficiālajās runās kontekstā ar konstitūciju, kas pieņemta pirms 230 gadiem, un mūsdienu reālijām – tas ir draudu faktors, kas nāk no Krievijas. Sākot no bijušas cariskās Krievijas un tagad no pašreizējā Krievijas autoritārā režīma.

Šo ārējo draudu kopīgā izpratne ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nostiprina sadarbību šajā valstu grupā,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta Viļņas Universitātes profesors Ramūns Vilpišausks.

Valstu līderiem tā bija arī iespēja apmainīties viedokļiem par ekonomisko sadarbību.

“Lietuvai un zināmā mērā visām trim Baltijas valstīm sadarbība ar Poliju ir ne tikai drošības un aizsardzības jomā, kas parasti tiek pieminēta vispirms, bet arī enerģētikas un transporta infrastruktūras projektu dimensijā.

Polijai ir svarīga loma, integrējot Baltijas valstis Eiropas Savienības enerģētikas un transporta tīklos. Un šie projekti tika pieminēti arī šīs tikšanās laikā,” secina Vilpišausks.

Kā norāda eksperts, arī pašai Varšavai, kas pēdējos gados bieži konfliktējusi ar Briseli, šī tikšanās ļāva demonstrēt savu politisko svaru Eiropas Savienības kontekstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt