Lietuvas pilsoņu grupa devusies «draudzības vizītē» uz Baltkrieviju

No Lietuvas uz Baltkrieviju devusies septiņu cilvēku grupa, kas sevi dēvē par Lietuvas pilsoņu delegāciju un apgalvo, ka vēlas atjaunot Viļņas attiecības ar Minskas režīmu, tikmēr eksperti brīdina, ka Minska šo vizīti izmantos propagandas nolūkiem.

Grupas dalībnieki saistīti ar pērn par spiegošanu Krievijas labā notiesātā bijušā radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līdera Aļģirda Palecka veidoto jauno kustību "Taisnīguma rītausma", ziņu aģentūrai BNS apliecinājis viens no šīs kustības dibinātājiem Antans Zalecks. Viņu skaitā ir viens bijušais Seima deputāts, kā arī viens bijušais prezidenta amata kandidāts.

"Pilsoņu delegācija" plāno tikties ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, kā arī Kultūras ministrijas un parlamenta pārstāvjiem, žurnālistiem un "vienkāršajiem Baltkrievijas pilsoņiem".

Grupas vadītāja Ērika Švenčoniene paudusi pārliecību, ka Baltkrievijas pašreizējā vara esot likumīga un ar to jārunā.

"Mēs turp braucam, jo šī vara pagaidām ir leģitīma, ievēlēta un to atbalsta baltkrievu vairākums. Pašlaik tā pastāv, un ar to ir jārunā. Šī ir labu kaimiņattiecību vizīte. Mums uz to ir pilnas tiesības, jo mūsu skatījums kaut kā ne pārāk sakrīt ar dažiem valdības lēmumiem attiecībā uz kaimiņiem," izteikusies Švenčoniene, piebilzdama, ka viņas vadītā grupa pārstāv cilvēkus, kuri vēlas "mierīgas attiecības, mierīgu biznesu, taisnīgu maiņas tirdzniecību, elektroenerģiju tieši no Baltkrievijas, nevis caur trešajām rokām".

Pēc viņas vārdiem, Lietuvā dzīvojošie cilvēki "vēlas uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, ar kuriem viņiem pagātnē bijusi kopīga valsts".

Eksperti savukārt brīdinājuši, ka Minskas režīms šo braucienu neapšaubāmi izmantos propagandas nolūkiem.

"No pieredzes zinām, ka režīms izmantos savā labā šādas iniciatīvas un šādas personas un ka tas izveidos sev zināmu publicitātes kampaņu, [atsaucoties uz] citādi domājošajiem (..)," izteicies Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Vītis Jurkonis. "Uzlūkojot šo cilvēku sarakstu, zinot šīs organizācijas vēsturi, tas neizskatās necik patstāvīgs pasākums."

"Tas būs svarīgi ne tikai režīmam pašā Baltkrievijā, bet, paraugoties plašāk, arī sabiedrotajiem, pirmām kārtām, Kremlim, lai īstenotu politiku "skaldi un valdi", lai meklētu Lietuvā plaisas un ar to spēlētos," viņš prognozējis.

Vienlaikus politologs spriedis, ka augstu Minskas amatpersonu gatavība tikties ar šo grupu liecina par zināmu izmisumu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Baltkrievijas ārlietu ministram nav problēmu atrast oficiālu Lietuvas pārstāvju kontaktus.

"Vai Makejs tiktos ar kādu Augustovas pārstāvi vai Brēmenes kolhoza priekšsēdētāju? Parastos apstākļos netiktos. Tātad tas liecina par sava veida izmisumu. Salīdzinājumam jāatceras, ka [opozīcijas līdere] Svjatlana Cihanouska tiekas ar prezidentiem, premjerministriem, kancleriem, bet te – ar kaut kādas marginālas kustības pārstāvjiem vai "noraizējušos pilsoņu grupu". Tas liecina, ka režīmam un Makejam, visai šai ķīļa iedzīšanas politikai acīmredzot tāda vajadzība pastāv," spriedis Jurkonis.

Politiskā komentētāja Bernāra Ivanova vērtējumā šī vizīte rada būtisku kaitējumu Lietuvas nacionālajai drošībai un uzskatāma par hibrīdkara daļu.

Vienlaikus viņš norādījis, ka nevar salīdzināt šo braucienu ar 1940. gada notikumiem, kad uz Maskavu no Lietuvas devās Tautas Seima marionešu delegācija, lai lūgtu uzņemt okupēto Lietuvu Padomju Savienības sastāvā un "pārvestu Staļina sauli", jo tolaik daļa cilvēku tiešām īsti neizprata, kas ir Padomju Savienība, savukārt pašreizējie darboņi labi apzinās, ko dara.

"Ticu, ka pašlaik esam stiprākās pozīcijās nekā toreiz. Mēs neesam okupēti. (..) Šie darboņi brauc pēc savas gribas, viņi nav okupētas valsts marionetes," norādījis eksperts, vienlaikus piebilstot, ka par delegāciju būtu jāinteresējas drošības struktūrām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt