Euranet Plus

Eiropas Politikas studiju centra vadošais pētnieks Karels Lanū par eirozonas reformām

Euranet Plus

"HansaMatrix" Junkera plāna finansējumu ieguldīs jaunu tehnoloģiju izstrādē

Lietuvā balsos par 2019.gada budžetu

Lietuvas 2019.gada budžetā naudu skolotāju prasītajam algu kāpumam neatrod

Lietuvas parlaments otrdien, 11. decembrī, gatavojas balsot par 2019. gada budžetu. Valdība cer, ka valsts ekonomika šogad augs par 3,4%, bet nākamajā gadā par 2,8%. Taču opozīcijas spēki ir aicinājuši budžeta balsojumu atlikt, lai būtu iespējams panākt vienošanos par skolotāju algu palielināšanu. Skolotāju streiks Lietuvā turpinās jau piecas nedēļas, un šīs nedēļas sākumā panāktā vienošanās par pedagogu algu palielināšanu netiek uzskatīta par pietiekamu. Tikmēr premjerministrs Sauļus Skvernelis apgalvo, ka tiek gatavots plāns pašreizējās valdības gāšanai.

Diskusijas par 2019. gada Lietuvas budžeta apstiprināšanu pēdējo nedēļu laikā ir pamatīgi aizēnojušas plašās skolotāju protesta akcijas. Mācību iestāžu darbinieki pieprasa mainīt šī mācību gada sākumā ieviesto pedagogu slodzes apmaksas struktūru, palielināt algu koeficientus un samazināt skolēnu klasē. Nedēļas nogalē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā bija pulcējušies aptuveni 6 000 cilvēku, kas protesta akcijā "Pēdējais zvans" pauda solidaritāti ar aptuveni 1500 streikojošo skolotāju.

Bet valdošā Zemnieku un Zaļo savienība aicināta atlikt 11. decembrī paredzēto balsojumu par nākamā gada budžetu, kā arī rosināts atteikties no šogad pieņemtā darbaspēka nodokļu samazinājuma. Kritiķi iepriekš bija izteikušies, ka šāds valdības solis ievērojami samazinās budžeta ieņēmumus un līdz ar to arī finansējumu sabiedriskajam sektoram – gan  minētajai izglītībai, gan veselības aprūpei, sociālajām garantijām un kultūrai.

Vienlaicīgi ekonomisti atzīst, ka kopējais finansējums izglītībai Lietuvā pārsniedz vidējos Eiropas Savienības rādītājus, taču pati sistēma ir visai neefektīva, valdībai nevēloties slēgt skolas reģionos, kuros novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Vēl pirms šiem protestiem Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis no amata atlaida izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kā arī kultūras un vides ministrus, bet sestdien paziņoja, ka zemāki nodokļi noteikti nāks par labu darbiniekiem gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā.

Pirmdien, 10. decembrī, Skvernelis paziņoja, ka ir rūpīgi sekojis skolotāju protesta akcijām un izprot vēlmi paust neapmierinātību ar izglītības politiku, taču atrast finansējumu tādā apmērā, kā to pieprasa skolotāji, diemžēl nebūs iespējams.

"Vispirms mums ir nepieciešama nauda pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem. Mēs esam panākuši kolektīvu vienošanos ar izglītības arodbiedrību, ka šo algu palielināšanu mēs sāksim gadu ātrāk. Iepriekšējās tikšanās laikā bija plānots to darīt no 1. septembra, bet tagad mums ir radusies iespēja izmantot mūsu rezerves. Tas nozīmē, ka viņu algas sāks palielināsies par 10% jau sākot no 1. janvāra. Visiem pārējiem algas tiks palielinātas par 9% - tā, kā tas ir paredzēts budžeta projektā," teica Lietuvas premjers.

Pirmdien valdība panāca vienošanos par papildus 6,7 miljonu eiro piešķiršanu skolotājiem.

Kopīgi ar iepriekš atvēlētajiem budžeta līdzekļiem un Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējiem resursiem nākamajā gadā skolotāju algu koeficientu celšanai tādējādi būs pieejami 13,4 miljoni eiro.

Kā paskaidrojis Lietuvas finanšu ministrs Viļs Šapoka, papildus piešķirtos līdzekļus paredzēts iegūt, iesaldējot daļu no Klimata pārmaiņu programmas. Pēc viņa vārdiem, šādu finansējumu varēs saņemt tikai ar noteikumu, ka budžets tiks pienācīgi pildīts un tiks saņemta Finanšu ministrijas atļauja. Šapoka arī uzsvēris, ka būtu jānodala otrdien paredzētā budžeta pieņemšana no ilgtermiņa projekta par skolotāju dzīves uzlabošanu.

Pirms otrdien gaidāmā balsojuma par nākamā gada budžetu partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" līderis Gabriels Landsberģis ir aicinājis budžeta balsojumu atlikt uz 11 dienām, uzsākot konkrētas sarunas ar ekspertiem un arodbiedrībām, lai skolotāju algu jautājumu tomēr izdotos atrisināt pilnā apmērā.

"Budžetu ir iespējams mainīt. Tam noteikti ir rezerves. Un dažus valdības lēmumus var apturēt. Es pat nerunāju par to, ka tie būtu vispār jāatceļ. Es saprotu, ka ir politiska vēlme to saglābt, taču mainīt budžetu noteikti var. Pirmkārt, mēs vēlamies atlikt balsojumu par jauno budžetu vismaz uz nedēļu, lai uzsāktu reālas debates ar arodbiedrībām. Es to lūgšu parlamenta vadītājam un premjerministram, prasot neignorēt protestu dalībniekus, neignorēt cilvēku un skolotāju prasības. Vai vismaz atvērt logu diskusiju uzsākšanai. Ja tas netiks darīts, tad tā būs pilnīga aiz loga redzamās realitātes ignorēšana," sacīja Landsberģis.

Jau pagājušajā nedēļā pēc triju ministru aiziešanas Landsberģis pauda viedokli, ka premjerministrs Skvernelis un viņa valdība ir nonākuši dziļā uzticēšanās krīzē, tādēļ būtu jāatkāpjas ne tikai trim ministriem, bet arī premjeram.

Pats valdības vadītājs gan brīdinājis, ka gadījumā, ja budžets otrdien netiks apstiprināts, valstī iestāsies krīze. Pēc viņa vārdiem, citstarp varētu nenotikt arī nākamajā gadā paredzētās prezidenta vēlēšanas, jo Centrālajai vēlēšanu komisijai vienkārši nebūšot finansējuma. Tāpat premjers bija izteicies, ka pašlaik Lietuvā esot vērojami centieni gāzt viņa vadīto valdību. To plānojot konservatīvie spēki, iespējams, pat ar Kremļa atbalstu un tāpēc šis jautājums būtu jāizpēta valsts drošības dienestiem.

Seima priekšsēdētājs Viktors Prankietis gan atzinis, ka par šādu iespējamo plānu nav informēts, paužot vien cerību, ka premjerministrs atbild par saviem vārdiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti