Pasaules panorāma

Gatavojas Baidena un Putina sanāksmei

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. (Ar surdotulkojumu)

Lietuva - baltkrievu brīvības cīnītāju centrs

Lietuva nebaidās riskēt ar savu ekonomiku, atbalstot baltkrievu brīvības centienus

Lietuva ir kļuvusi par baltkrievu opozīcijas centru, tieši Viļņā pēc izdzīšanas trimdā apmetusies arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. Lietuva apgalvo, ka ir gatava visam, pat īpaši stingrām sankcijām, kas ietekmētu arī pašas Lietuvas ekonomiku, lai tikai panāktu demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā.

ĪSUMĀ:

  • Lietuvā apmetušies gan Baltkrievijas opozīcijas līderi, gan vienkārši cilvēki, kas aizbēguši no Lukašenko režīma represijām.
  • Trimdā dzīvojošie baltkrievi aicina Eiropas Savienības valstis ar bargākām sankcijām pastiprināt spiedienu pret Lukašenko.
  • "Ryanair" lidmašīnas sagrābšana arī pārējai Eiropai atvērusi acis uz Lukašenko režīma draudiem.
  • Lietuvas līderi pauduši apņēmību atbalstīt baltkrievu brīvības centienus, neraugoties uz atbildes sankcijām, ko pret Lietuvu varētu ieviest Minska.

Lietuvā dzīvo simtiem cilvēku no Baltkrievijas, kuri šeit atraduši patvērumu no Aleksandra Lukašenko režīma.

Valdošā režīma terors

“Es atbraucu no Minskas, no Baltkrievijas. Precīzāk sakot, nevis atbraucu, bet atbēgu. Tas bija 19. martā, jo man izvirzīja apsūdzības krimināllietā. Mani turēja izolatorā Okrestinā un citviet. Man bija daudz administratīvo sodu, kas bija jāapmaksā. Draudēja cietums no trim līdz pieciem gadiem par piedalīšanos miermīlīgajos protestos,” stāsta Viļņas ielās satiktā baltkrieviete Inna Trusova, kas atradusi patvērumu Lietuvā.

“Es vienreiz tur apstājos ar mašīnu, netraucēju ne milicijai, ne ugunsdzēsējiem. Biju apstājusies ielas malā, izlikusi avārijas zīmi, bet pēc tam mani nosauca par teroristi un apgalvoja, ka es speciāli traucēju satiksmi. Uz tā pamata man izvirzīja apsūdzības un grasījās ielikt cietumā.”

“Mēs baidījāmies iet pa ielu, bija bail, ka apstāsies milicijas busiņš un mūs savāks. Mūsu mājas pārmeklēja, savāca telefonus. Mēs kļuvām par ķīlniekiem šim teroram, valsts vardarbīgajām izpausmēm,” par Baltkrievijā piedzīvoto stāsta Inna.

“Kā mamma es zinu, ka pret bērniem, kuru vecāki piedalās akcijās par brīvu Baltkrieviju un iestājas pret tautas genocīdu, kas pašlaik notiek, pret šiem bērniem skolā sāk izdarīt spiedienu. To dara skolotāji, direktori. Pirms desmit dienām uz Lietuvu atbēga arī mana meita, jo pret viņu ik dienu izdarīja spiedienu.”

Lukašenko jāaiziet

Draugi, radinieki un vienkārši paziņas – Inna zina daudzus, kuri šobrīd atrodas aiz restēm vai pret kuriem uzsāktas lietas. Viņiem draud pieci, septiņi un pat vairāk gadu ieslodzījumā. Sieviete atkārto, ka Baltkrievijā palikušie, tāpat kā viņa, tikai vēlas miermīlīgas pārmaiņas valstī.

Vaicāta par tagadējo situāciju dzimtenē, viņa atbild: “Nekas nav norimis, protesti turpinās, Minskā tie notiek pastāvīgi. Vienkārši ne vienmēr tos parāda un par tiem pastāsta. Tieši tāpat mēs, baltkrievu diaspora, šeit ik dienu dodamies pie Baltkrievijas vēstniecības, lai viņi redzētu, ka mēs nebaidāmies un protestējam.”

Inna Trusova un Valentīns Trockis atraduši patvērumu Lietuvā, bēgot no Lukašenko režīma represijām

Innu un viņas ceļabiedru Valentīnu Trocki sastopam, kad viņi ir ceļā uz kāda baltkrieva kāzām Viļņā. Arī uz Lietuvu atbēgušais Valentīns dzimtenē piedalījās protestos, bija aktīvs sociāldemokrātiskās partijas “Gramada” biedrs. Šīs partijas līderis Mikola Statkevičs un viņa līdzgaitnieki pašlaik atrodas cietumā.

“Lietuvā esmu tamdēļ, ka Baltkrievijā tādu pilsoni kā mani gaida represijas. Pret mani izvirzīja apsūdzības, jo es brīvi izteicos par to, ko domāju par valsts politiskajām struktūrām.

Es pieturos pie uzskata, ka Lukašenko jāaiziet. Ir milzum daudz problēmu, kas saistītas ar viņa vadību, viņš bremzē valsts attīstību – gan ekonomisko, gan politisko, arī izglītības procesu,” uzskata Valentīns.

Baltieši izprot cīņu par brīvību

Lietuvā abi bēgļi piedalās dažādos baltkrievu diasporas pasākumos un cer panākt pārmaiņas Baltkrievijā no ārpuses.

Lietuvai ir īpaša loma baltkrievu opozīcijas kustībā, jo šeit ne tikai apmetušies daudzi no Baltkrievijas aizbēgušie, Viļņā arī darbojas Minskā dibinātā Eiropas Humanitāro zinātņu universitāte.

“Lietuva kļuva par sava veida centru šī reģiona demokrātiem, brīvības cīnītājiem. Es ar to ļoti lepojos,” stāsta politologs, Viļņas Universitātes lektors Vītis Jurkonis.

Viļņas Universitātes lektors Vītis Jurkonis, sniedzot interviju LTV žurnālistei Annai Ūdrei

“Protams, pēc opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas uzņemšanas tas notiek vēl jaunā, augstākā līmenī. Turklāt jaunā Lietuvas valdība arī uzsver to, ka vēlas būt brīvības cīnītāju un cilvēktiesību aizstāvju centrs.”

“Uzskatu, ka visām Baltijas valstīm šajā ziņā ir milzīgs potenciāls. Zinu, ka Latvijā uzturas daudzi žurnālisti, un tas ir lieliski. Tā ir arī mūsu morālā atbildība. Latvieši, lietuvieši un igauņi kā neviens cits izprot cīņu par brīvību.”

Katrs eiro nonāk Lukašenko kabatās

Viļņa ir bijusi viena no asākajām Lukašenko režīma kritiķēm. Par spīti tam, ka, izvēršot sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, smagi cietīs arī pašas Lietuvas tranzīta un loģistikas joma, mūsu dienvidu kaimiņi ir vienasprātis, ka pašreizējā situācijā nav citas izejas.

“Pašreizējās Briseles ieviestās sankcijas nav pietiekamas. Mēs ceram, ka Eiropas Savienība mainīs savu politiku attiecībā pret Baltkrieviju,” stāsta Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes Komunikācijas nodaļas vadītājs Maksims Milta.

Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes Komunikācijas nodaļas vadītājs Maksims Milta

“Lukašenko režīms spēj izdzīvot vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem, protams, ir ekonomiskais. Nav noslēpums, ka režīms spējis izdzīvot ar Kremļa atbalstu. Bet, kamēr vien Baltkrievijas naftu transportēs caur Roterdamas ostu, kamēr vien režīms iegūs no kālija un cita veida eksporta, Lukašeno būs ieguvējs.

Katrs eiro, kas iztērēts baltkrievu produkcijai, dienas beigās nonāk Lukašenko kabatās. Baltkrievijas ekonomiskā struktūra ir tāda, ka mazāk nekā 40 procenti valsts ekonomikas balstās uz privāto kapitālu. Tā vēl joprojām lielā mērā balstās uz valstij piederošiem uzņēmumiem.”

Vadoņa personīgā hunta

“Šobrīd atrodamies situācijā, kur autoritārais līderis Lukašenko ir pilnībā pārveidojis politisko sistēmu par personisko militāro huntu. Tāda ir mūsdienu Baltkrievija zem Lukašenko varas,” secina Milta.

“Lukašenko ir drauds ne tikai Baltkrievijas iedzīvotājiem, bet arī apkārtējām nācijām, arī tām, kas atrodas NATO.”

Milta uzskata, ka vienīgais veids, kā sagraut režīmu, ir izvērst īpaši stingras sankcijas. Tas pamudinātu Lukašenko uz dialogu ar baltkrievu opozīciju un Rietumiem.

Lai arī pēdējo pusgadu Baltkrievija bija savā ziņā pazudusi no starptautiskās dienaskārtības, “Ryanair” pasažieru lidmašīnas nolaupīšana atkal pievērsusi Rietumu un starptautisko mediju uzmanību šim reģionam.

Lukašenko draudiem nav robežu

Tas devis iespēju izdarīt pastiprinātu spiedienu uz Lukašeno režīmu, uzskata domnīcas “Atlantic Council” pētniece Hanna Ļubakova.

“Demokrātijas kustība Baltkrievijā jau mēnešiem runājusi par to, ka Lukašenko ir drauds reģionālajai drošībai, Eiropai un Rietumiem kopumā. Domāju, ka tagad Rietumi to beidzot ir pa īstam sapratuši. Viņi uz savas ādas sajuta to, ko baltkrievi izjutuši no Lukašenko.

Tas, ko lidmašīnas pasažieri izjuta to pāris stundu laikā, atrodoties Minskas tranzīta zonā un nezinot, kas ar viņiem notiks, un baidoties par savu drošību, tas ir tas, ko Baltkrievija pilsoņi izjutuši kopš augusta.

Šis incidents parāda to, ka Lukašenko ir drauds visiem un ka viņam nav robežu. Viņš ne tikai arestē savus pretiniekus valstī, bet arī ārpus tās, pat gaisa telpā. Uzskatu, ka Rietumiem tagad jārīkojas vienoti un jāskatās uz to ne tikai kā uz problēmu saistībā ar aviāciju, bet jāsaprot, ka Lukašenko ir drauds visiem.”

Baltkrievi nav padevušies

“Represiju līmenis ir vēsturiski augstākais mūsdienu Baltkrievijas vēsturē. Un cilvēki pavisam noteikti ir pārbijušies, jo viņi apzinās, ka var tikt aizturēti bez iemesla. Vienlaikus viņi ir ļoti izturīgi, atjautīgi un drosmīgi.

Viņi vēlas parādīt, ka ir pret Lukašenko un ka nav padevušies. Viņi turpina protestēt. Formāts ir mainījies, bet tas nenozīmē, ka neapmierinātība ar pašreizējo situāciju ir zudusi,” spriež Hanna Ļubakova.

Viņa ilgus gadus strādājusi par žurnālisti un, sākoties protestiem pēc augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, ik dienu ziņoja par notiekošo. Hanna pauž savas emocijas par pašreiz notiekošo.

“Es jūtos nogurusi, šokēta, dusmīga. Daudzi aizturēti, cilvēki cieš, mirst Lukašenko un viņa darbību dēļ, policijas darbību dēļ. Mani draugi atrodas cietumā, pieteikuši badastreiku, daži mēģinājuši pārgriezt vēnas, lai pievērstu uzmanību viņu apstākļiem. Tas viss ir šausmīgi, šokējoši.

Rietumiem jāpievērš uzmanība notiekošajam Baltkrievijā, jārīkojas stingrāk, lai atrisinātu šo krīzi. Jo ilgāk tā turpinās, jo grūtāk būs panākt pārmaiņas.”

Aiztur par nepareizas krāsas zeķēm

Ļubakova uzskata, ka šobrīd masu protesti Baltkrievijā nav iespējami, jo represijas ir tūlītējas. Izejot ielās, uzreiz ierodas drošības darbinieki, aiztur sanākušos, bieži vien pielietojot vardarbību, un galu galā mītiņu izklīdina, daudzus aizturot un apcietinot. Vienlaikus iedzīvotāji turpina meklēt veidus, kā režīmu iedragāt.

“Tas, kas noticis pēdējos mēnešos, ir pilnīgs beztiesiskums. Baltkrievijā cilvēkus aiztur, piemēram, par to, ka viņi uzvilkuši zeķes vai bikses valstij netīkamās krāsās – baltā un sarkanā. Tās ir mūsu vēsturiskā karoga krāsas.

Cilvēkus aiztur, kad viņi izgājuši pastaigā ar suni vai pēc pārtikas. Cilvēkus vienkārši nolaupa, kamēr viņi pastaigājas pa pilsētas centru. Cietumā viņus spīdzina. Vēl nesen cietumā nomira politieslodzītais aktīvists Vitolds Ašuraks. Tas viss ir ļoti biedējoši.”

“Ja nebūtu šo represiju, cilvēki ietu ielās un protestētu, organizētu masveida mītiņus, kā tas bija augustā un visu rudeni. Kopš augusta ir aizturēti vairāk nekā 35 000 cilvēku. Tas ir neiedomājami daudz.”

Slepenas sarakstes un “Telegram” kanāli, līdzekļu vākšana režīma upuriem, tiesiskās un cita veida palīdzības nodrošināšana, vēstuļu rakstīšana starptautiskajām organizācijām un režīma noziegumu dokumentēšana – ar šādām aktivitātēm ikdienā nodarbojas Baltkrievijas iedzīvotāji, kuri nav zaudējuši cerību, ka kādu dienu valstī noritēs jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas, kurās varēs piedalīties arī režīma pretinieki un kurām nesekos represijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt