Lietuvā cīņu par prezidenta amatu turpinās Šimonīte un Nausēda

Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien, 12. maijā, uzvarēja bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, otrajā vietā paliekot ekonomistam Gitanam Nausēdam. Abi ieguva praktiski vienādu atbalstu – katrs aptuveni 31%. Šimonīte un Nausēda cīnīsies par uzvaru izšķirošajā kārtā nākamnedēļ svētdien, 26. maijā. Tikmēr premjers Sauļus Skvernelis palika trešais un paziņoja, ka atkāpsies no amata. 

Lietuvā cīņu par prezidenta amatu turpinās Šimonīte un NausēdaGints Amoliņš
    Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem opozīcijā esošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte, Seima deputāte Šimonīte ieguvusi 31,13%, Nausēda – 30,95% balsu, bet abu valdošās koalīcijas partiju – Zemnieku un zaļo savienības un Sociāldemokrātu darba partijas – izvirzītais Skvernelis 19,72% balsu, līdz ar to izstājoties no tālākā cīņas par prezidenta krēslu

    Skvernelis iepriekš bija solījis, ka šādā gadījumā atkāpsies no amata, jo rezultātu uzskata par novērtējumu savam darba kā politiķim. Skvernelis vēlēšanu naktī apstiprināja, ka atkāpsies jūlijā. Taču vienlaikus pieļāva, ka pašlaik valdošā "zaļzemnieku" un sociāldemokrātu koalīcija izveidos jaunu valdību ar citu premjeru. Neizdošanās gadījumā nav izslēgtas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Patlaban nākošās paredzētas nākamgad rudenī.

    Attēlā Ingrīda Šimonīte
    Tikmēr bijušās finanšu ministres Šimonītes vēlēšanu nakts pasākumā Modernās mākslas muzejā Viļņā valdīja pacilāts noskaņojums. Vakara sākumā viņa bija tikai trešā aiz Skverneļa, kurš vairāk atbalsta bauda lauku rajonos.

     

    Bet, ienākot rezultātiem no lielajām pilsētām, kā Viļņas, Šimonīte vispirms apsteidza Skverneli, bet pirmdienas rītā izvirzījās pirmajā vietā.

    Šimonītes vēstījums, turpinot kampaņu nākamās divas nedēļas līdz izšķirošajai vēlēšanu dienai: "Mums jāņem vērā lietas, kas ir svarīgas ne tikai šīs valsts lielajām pilsētām, bet arī mazākām pilsētām un reģioniem. Tas nepieciešams, lai mums būtu sekmīga valsts. Lai mums būtu nevis divas Lietuvas, bet viena vienota Lietuva, kas ir stipra, skatās uz priekšu un ir gatava jebkādiem izaicinājumiem, kurus mums var nest nākotne."

    Attēlā Gitans Nausēda
    Savukārt Nausēda vēlēšanu vakarā Latvijas Radio norādīja, ka plāno turpināt kampaņu kā līdz šim. "Labklājības valsts izveidošana Lietuvā. Un, protams, miermīlīgi risinājumi un mazāk kauju Lietuvas politikā. Jo cilvēki ir noguruši no intensīvajām cīņām iekšpolitikā. Viņi grib risinājumus, nevis ļoti garas diskusijas bez jebkādiem rezultātiem."

     

    Mediji norāda, ka 54 gadus vecais Nausēda centās pozicionēties kā eksperts, atšķirīgu viedokļu samierinātājs un vienotājs. 44 gadus vecā Šimonīte pēc izglītības ir ekonomiste un esot apveltīta ar asu prātu un labu humora izjūtu.

     

    Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā labākas izredzes uzvarēt, šķiet, ir Nausēdam, uzskata politoloģe Aine Ramonaite, komentējot rezultātus pēcvēlēšanu rītā:

    "Skverneļa un gandrīz visu citu kandidātu vēlētāju balsīm otrajā kārtā vajadzētu vairāk aizplūst pie Nausēdas nekā Šimonītes. Taču jāpiebilst, ka Lietuvas politikā ir ļoti grūti kaut ko prognozēt. Un ļoti svarīga būs vēlētāju aktivitāte. Man šķiet, ka Šimonīte šajā kārtā bija tik sekmīga patiecoties augstajai balsotāju aktivitātei. It īpaši pateicoties salīdzinoši augstajai lietuviešu emigrantu aktivitātei ārvalstīs – te viņa ieguva lielāko daļu balsu."

    Ramonaite sacīja – jautājums ir, vai arī otrajā kārtā saglabāsies tikpat augsta vēlētāju aktivitāte, īpaši emigrantu kopienā, kur to šoreiz veicināja vienlaicīgais referendums par dubultpilsonības atļaušanu.

    Kaut lielākā daļa nobalsojušo to atbalstīja, nepietiekamas aktivitātes dēļ referendums uzskatāms par nenotikušu. Tāds pats liktenis arī otrajam referendumam par Seima deputātu skaita samazināšanu.

    Deputātu skaitu parlamentā nosaka Lietuvas konstitūcija, un, lai to mainītu, nepieciešams vismaz puses iedzīvotāju atbalsts. Tomēr referendumā piedalījās tikai 47% balsstiesīgo, tāpēc balsojums uzskatāms par nenotikušu. Konstitūcijas grozījumu autori -  Lietuvā valdošās Zemnieku un zaļo savienības pārstāvji, neveiksmē vainoja opozīcijā esošo konservatīvo partiju “Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti”. Šī politiskā spēka pārstāvji esot rīkojušies divkosīgi, jo aicināja boikotēt balsojumu, bet paši pirms dažiem gadiem piedāvāja Seimam samazināt deputātu skaitu.

    Līdzīga situācija izveidojās saistībā ar dubultpilsonības atļaušanu. Pozitīvi uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka dubultpilsoņi var būt personas, kurām ir tādu valstu pilsonība, kas atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem atbildēja mazāk par pusi vēlētāju, un arī šie konstitūcijas grozījumi nestāsies spēkā.

    KONTEKSTS:

    12. maijā Lietuvā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā uz augsto amatu pretendēja 9 kandidāti. Trīs favorīti cīnījās par iekļūšanu otrajā kārtā, lai cīnītos par galīgo uzvaru. 

    Vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās 56,4% balsstiesīgo. Lai ievēlētu prezidentu jau pirmajā balsošanas kārtā, kandidātam jāsaņem vairāk nekā 50% vēlētāju atbalsts. Līdz ar to šoreiz tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti un kura notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 26. maijā.

    Pašreizējā prezidente Daļa Grībauskaite saskaņā ar konstitūciju uz trešo termiņu amatā vairs nevar kandidēt.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti