Tas noticis pēc tam, kad Ročesteras un Strūdas vēlēšanu apgabalā Anglijas dienvidos notikušajās vēlēšanās uzvarējis neatkarības partijas kandidāts Marks Rekless.
Nākamā gada maijā Lielbritānijā gaidāmas lielās parlamenta vēlēšanas, un eksperti norāda, ka augošā eiroskeptiķu popularitāte varētu ietekmēt arī valdošo partiju vēlmi piedāvāt pret Eiropas Savienību vērstu dienas kārtību.
Ročesteras un Strūdas vēlēšanu apgabalā reģionālajā balsošanā vēlēšanās uzvarējis Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas jeb saīsinājumā „UKIP” kandidāts Marks Rekless, kurš vēl septembrī pameta valdošo premjerministra Deivida Kamerona vadīto Konservatīvo partiju. Aiz viņa palikusi konservatīvo kandidāte Kellija Tolhērsta, bet trešā - opozīcijas leiboristu kandidāte Naušaba Hana.
Notikušais licis gan pašiem politiķiem, gan politikas vērotājiem secināt, ka augošā eiroskpetiķu aktivitāte var mainīt britu politikas gultni pirms nākamajā pavasarī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, norādot, ka vairāki konservatīvie politiķi, kas līdzīgā kā eiroskeptiķi vēlas Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, redzot viņu panākumus, varētu pamest partiju un pāriet uz UKIP.
Savukārt pati konservatīvo partija, cerot uz vēlētāju balsīm, varētu ieviest vēl kritiskāku dienas kārtību pret Briseli. Līdzīgi sliecas rīkoties arī opozīcijā esošie kreisie – leiboristi, kuri arī, sajutuši sabiedrības eiroskeptiskās tieksmes, varētu stingrāk izspēlēt šo kārti, lai piesaistītu vairāk balsu.
Konservatīvo premjerministrs Deivids Kamerons ir apsolījis 2017. gadā valstī sarīkot referendumu par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, ja gadījumā viņa partija vēlēšanās plūks laurus, taču eiroskeptiķu līderis un Eiropas Parlamenta deputāts Naidžels Farāžs pēc pēdējo dienu notikumiem ir pavēstījis, ka ir absolūti pārliecināts par viņa partijas uzvaru vēlēšanās.
„Liela, liela uzvara!” tā Farāžs raksturojis panākumus Ročesterā.
Savukārt, parlamentā vietu ieguvušais Marks Rekless, uzrunājot auditoriju sacījis: „Ja jūs ticat, ka pasaule ir lielāka par Eiropu, ja jūs ticat neatkarīgai Lielbritānijai, tad nāciet ar mums un mēs jums atdosim atpakaļ jūsu zemi.”
Eksperti norāda, ka Lielbritānija, visticamāk, tiešām ir būtiska vēsturiska pagrieziena priekšā un nākamā gada vēlēšanas var izvērsties par lielu pārbaudījumu gan pašiem britiem, gan visai Eiropas Savienībai, kas Apvienotās Karalistes iespējamo aiziešanu vēlas novērst, jo uzskata to par pamatīgu triecienu. Arī pēdējā laikā Brisele ir spērusi soli pretī, piekāpjoties britu iebildumiem par papildus iemaksām Eiropas Savienības budžetā, sakārtojot darījumu tā, lai vismaz pusi no summas kompensētu citos ceļos, un ļaujot pārējo samaksāt pakāpeniski.
Tiesa Lielbritānijas nemitīgie iebildumi un strīdi ar Briseli pēdējā laikā audzē neapmierinātību citās dalībvalstīs.
Jau ziņots, ka pret Eiropas Savienību noskaņotā Apvienotās karalistes Neatkarības partija pirmo krēslu britu parlamentā ieguvusi oktobra sākumā, un to uzskatīja par nepieredzētu uzvaru salīdzinoši nelielajai partijai un par trauksmes signālu valdošajai Konservatīvo partijai tikai septiņus mēnešus pirms Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām.
Papildusvēlēšanas jeb starpvēlēšanas Lielbritānijas pilsētā Klektonā, kas atrodas Eseksas grāfistē, bija nepieciešams sarīkot pēc tam, kad valdošās Konservatīvās partijas rindas augustā pameta deputāts Duglass Kārsvels. Viņš pievienojās eiroskeptiskajai Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai jeb UKIP, kas uzvarēja šī gada Eiropas parlamenta vēlēšanās. Savā priekšvēlēšanu kampaņā Duglass Kārsvels licis uzsvaru uz imigrācijas ierobežošanu un izstāšanos no Eiropas Savienības, un daudziem par pārsteigumu par viņu nobalsojuši aptuveni 60% vēlētāju.
