Šobrīd Eiropas Savienība fokusējas uz savu ārējo robežu nosargāšanu ar mērķi pasargāt iekšējo, brīvo Šengenas zonu, kurā iekļūstot var ceļot brīvi bez pasēm. Pieaugot migrācijai, spilgti parādījušies Eiropas ārējo robežu vājie punkti un būtībā arī daudzie caurumi tajās. Tas licis vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm – tām, kuras ir arī Šengenas zonā – uz laiku ieviest kontroles uz savām līdz šim brīvajām robežām.
Briselē tapusi jauna ideja – veidot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kam būtu lielāka jauda nekā līdz šim esošajai „Frontex” aģentūrai un kura drīzā laikā varētu pārņemt iepriekšējās uzdevumus.
Aģentūras ieceri izstrādāja Eiropas Komisijā, un saskaņā ar ierasto kārtību tālāk to vētīja Eiropas Parlamentā. Pēc dažu mēnešu diskusijām, kuru laikā tika slīpēta un arī mainīts Eiropas Komisijas priekšlikums, parlamentā ir panākts atbalsts kopējai pozīcijai. Tas jau šodien ir uz visu triju atbildīgo pušu – Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes, kas pārstāv visas 28 dalībvalstis, galda.
Viena no būtiskajām jaunās aģentūras iespējām būs tāda – ja gadījumā kāda no dalībvalstīm saskarsies ar paaugstinātu spiedienu uz tās ārējām robežām, piemēram, ļoti lielu migrāciju vai pārrobežu noziedzību, valsts varēs lūgt palīdzību un tai varēs nākt palīgā ātrās reaģēšanas robežsardzes vienības. Gadījumā, ja kāda no valstīm dažādu iemeslu dēļ šo situāciju nerisinās un radīs draudus Šengenas zonai, aģentūrai pēc atbildīgo Briseles institūciju apspriedes būs tiesības iejaukties bez konkrētās valsts piekrišanas. Aģentūra varēs palīdzēt arī dalībvalstīm īstenot atgriešanas operācijas, proti, trešo valstu pilsoņus, kam patvērums nepienākas, aizvest atpakaļ uz izcelsmes valsti.
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai gan nebūs sava pastāvīgā robežsardzes personāla, bet tai būs tiesības piesaistīt 1500 robežsargu jeb ātrās reaģēšanas rezervi no dalībvalstīm. Un arī Latvija šajā ziņā būs aicināta līdzdarboties, norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”), kurš ir atbildīgs par kopējo Eiropas Parlamenta pozīciju, veidojot jauno aģentūru.
“Latvijas gadījumā, pirmkārt, ir tas, ka arī mūsu robežsargi piedalīsies ātrās reaģēšanas grupās. Domāju – no Latvijas tie varētu būt aptuveni 30 cilvēki. Tāpat tas Latvijai dod papildu garantijas, ja kaut kas notiek uz mūsu robežām, jo mēs nezinām, kas varētu notikt Baltkrievijā vai Krievijā, ja mums palielinās migrācijas spiediens vai pārrobežu noziedzība. Jo aģentūrai ir jānodarbojas ne tikai ar migrāciju, tas ir jautājums par visiem pārrobežu iespējamiem noziegumiem, tāpat par hiberdraudiem,” saka Pabriks.
Tā nebūs burvju nūjiņa visām problēmām Eiropā, taču drošāku padarīs gan, uzskata Artis Pabriks, minot tās atšķirības, kas jauno aģentūru atšķirs no iepriekšējās: “”Frontex” bija daudz mazāka finansiālā kapacitāte, mazāk personāls, tam nebija robežsargi.”
Ja visas iesaistītās un atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas spēs īsā laikā vienoties par galīgo aģentūras idejas variantu, tad līdz rudenim tai jau varētu būt zaļā gaisma.
Patlaban kā iespējamie šķēršļi sarunām tiek minēti dalībvalstu viedokļi par to, ko darīt gadījumos, ja kāda no valstīm krīzes situācijā atsakās sadarboties, par cilvēku nosūtīšanu atbildīgajos uzdevumos, kā arī sadarbība ar trešajām valstīm, no kurām vērojams ievērojams migrantu skaits.
