Grieķijas salās 24 stundu laikā salās ieradušies vairāk nekā 200 imigrantu, kas nav liels skaits salīdzinājumā ar situāciju pirms vairākiem mēnešiem. Taču tas darījis uzmanīgus robežsargus, jo jau ilgāku laiku kopš Eiropas Savienības un Turcijas līguma noslēgšanas iebraucēju skaits bijis krietni mazāks. Saskaņā ar Grieķijas varas iestāžu informāciju vidēji augustā salās ieradušies 94 cilvēki dienā.
Cilvēkiem, kas izkāpj salās, uzreiz tālāk valstī nokļūt nav iespējams, viņiem ir jāgaida vairākus mēnešus, kamēr izskata pieteikumu pēc patvēruma. Ja lūgumu noraida, jo atbildīgās iestādes atzīst, ka dzimtenē cilvēks nav pakļauts briesmām, tad viņu nosūta atpakaļ uz Turciju.
Taču imigrantu centri patlaban esot pārpildīti, un situācija arvien Grieķijā ir ļoti sarežģīta.
Savukārt Vācijas varas iestādes ziņo, ka ir sarucis to cilvēku skaits, kuri bez atbilstošiem dokumentiem cenšas ieceļot Vācijā, to saistot ar Eiropas Savienības līgumu ar Turciju.
Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās, kas paredz Briseles noteikto vairāku miljardu eiro lielu palīdzību Turcijai, ir krietni ierobežojusi līdzšinējo plūsmu, taču tik un tā ik dienu jauni cilvēki pievienojas jau iebraukušajiem. Atbildīgajiem dienestiem, kas veic imigrantu reģistrēšanu un viņu statusa pārbaudīšanu, arvien trūkst spēku, lai formalitātes veiktu pēc iespējas ātrāk.
Kamēr Grieķijā imigrācijas apjoms ir salīdzinoši krities, aktivizējies cilvēku kontrabandas maršruts pāri Vidusjūrai – no Lībijas uz Itāliju.
Par šādu iespēju eksperti brīdināja jau iepriekš, norādot, ka viena ceļa slēgšana nozīmēs, ka kontrabandisti, kuri no imigrantu un bēgļu pārvadāšanas gūst ievērojamu peļņu, šo rūpalu nepametīs un meklēs jaunus vārtus un iespējas cilvēku nogādāšanai Eiropā.
Pērn Eiropā kopumā ieradās vairāk nekā miljons imigrantu, lielākoties no Sīrijas, Afganistānas un Irākas. Sīrijas bēgļi ir tie, kuriem patvērumu Eiropas Savienības valstis piedāvā pirmajiem. Taču arvien vairāk bēgļu ierodas arī no Irākas un Afganistānas.
Oktobrī Beļģijas galvaspilsētā Briselē paredzēta plaša Afganistānai veltīta starptautiska konference, kurā pievērsīsies gadiem ilgu karu plosītajai valstij un iespējamai palīdzībai. Paredzams, ka migrācija būs viens no galvenajiem sarunu tematiem, tā kā daudzos reģionos arvien aktīvākas kļūst talibu aktivitātes, kas pieņēmušās spēkā kopš sabiedroto spēku aiziešanas no valsts.
No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Grieķija un Itālija arvien ir vissarežģītākajā situācijā, jo tas ir pirmais punkts, kurā nonāk tie, kuri meklē palīdzību dzīvības apdraudējuma dēļ vai arī tā sauktie ekonomiskie bēgļi. Arī citu Eiropas Savienības dalībvalstis arvien ir visai lēnas un kūtras, atsaucoties lūgumam pārvietot pie sevis tos cilvēkus, kuri atrodas pagaidu mītnēs un kuriem ir piešķirts patvēruma statuss.
