Par spīti šīm aktivitātēm Apvienotās Nācijas jau gandrīz gadu cenšas panākt karadarbības pārtraukšanu un konkurējošo pušu sēšanos pie sarunu galda.
Trešdien, 26. februārī, Šveices pilsētā Ženēvā bija plānota Lībijas konfliktā iesaistīto pušu politisko sarunu kārta, taču vien dienu pirms tām ir kļuvis zināms, ka abas puses ir atteikušās uz sarunām ierasties. Haftara atbalstītais Lībijas parlaments par iemeslu ir minējis to, ka ANO atbalsta misija Lībijā nav apstiprinājusi visus 13 sarunām izvirzītos parlamenta pārstāvjus. Savukāt Tripolē bāzētā Augstākā valsts padome, ko varētu dēvēt arī par senātu, sarunās nevēlas piedalīties līdz brīdim, kamēr progress netiks sasniegts militārajās sarunās.
Apvienotā militārā komisija, kurā darbojas pa pieciem pārstāvjiem no katras puses, nedēļas nogalē Ženēvā izstrādāja pamiera vienošanās piedāvājumu, kuru paredzēts apstiprināt nākamajā mēnesī. Piedāvātā miera plāna uzmetumā paredzēts noteikt, ka ANO un militārā komisija uzrauga drošu pārvietoto civiliedzīvotāju atgriešanos viņu dzīvesvietās. Apvienotās Nācijas ir paziņojušas, ka puses atkārtoti tiksies jau nākamajā mēnesī, lai apspriestu vienošanās ieviešanas noteikumus, vienlaicīgi atzīstot, ka vardarbības turpināšanās liek apšaubīt ilgstoša pamiera iespējamību.
Militārajās miera sarunās asa kritika veltīta arī starptautiskajai sabiedrībai. Tā, piemēram, starptautiski atzītās vienotības valdības vadītājs Faijezs al Sarradžs nosaucis Haftaru par kara noziedznieku, apsūdzot starptautisko sabiedrību bezdarbībā. Pēc viņa vārdiem,
visai pasaulei ir bijis iespējams vērot vardarbības pastiprināšanos un bojā gājušo skaita pieaugumu, taču līdz šim starptautiskā sabiedrība uz šīs krīzes risināšanu ir bijusi ļoti kūtra.
Sarradžs atgādinājis, ka starptautiskā sabiedrība ir atkārtoti aicināta izmeklēt dažādos pārkāpumus, piespiedu cilvēku pārvietošanu, neatļautas aizturēšanas un ārpustiesas slepkavības.
Savukārt Nacionālās vienotības valdības ārlietu ministrs Mohameds Taha Saiala nosodījis nespēju izbeigt Haftara uzspiesto naftas blokādi, norādot uz iespējamu smagu humanitāru krīzi, ja Lībijai tiks atņemts galvenais ienākumu avots. Kā iemesls šādai bezdarbībai tiek minēta vēlme nepieļaut Lībijas naftas nonākšanu starptautiskajā tirgū, lai tādējādi saglabātu augstas naftas cenas.
Tikmēr ANO atbalsta misijas pārstāvji paziņojuši, ka 26. februārī Ženēvā paredzētais politiskais dialogs turpināsies, jo daudzi no sarunu dalībniekiem jau ir ieradušies Ženēvā.
