Lībijas karojošās puses apturējušas dalību ANO atbalstītajās miera sarunās

Lībijas karojošās puses apturējušas savu dalību ANO atbalstītajās miera sarunās. Tām bija paredzēts sākties trešdien, 26. februārī, Ženēvā. Starptautiski atzītā vienotības valdība pirms turpmākām politiskām diskusijām vēlas panākt progresu arī militārajās sarunās, taču nemiernieku līderi protestē pret viņu delegācijas neapstiprināšanu. Par spīti šādai krīzei ANO pārstāvji norāda, ka sarunas Ženēvā tomēr turpināsies.

Lībijas karojošās puses apturējušas dalību ANO atbalstītajās miera sarunāsUģis Lībietis
    Politiskā un militārā krīze Lībijā turpinās gandrīz jau deviņus gadus un valsts faktiski ir sadalīta divās konkurējošās daļās. Starptautiski atzīta ir galvaspilsētā Tripolē bāzētā Nacionālās vienotības valdība, kas 2015. gadā tika izveidota pēc ANO ierosinājuma. Tai izaicinājumu ir metis kaujinieku līderis Halifa Haftars, kurš turpina savus uzbrukumus virzīt Tripoles virzienā. Pašlaik Haftara vadītie spēki ir izvietojušies Tripoles tuvumā. Sadursmēs dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 1000 cilvēku, bet dzīvesvietu bijuši spiesti pamest vismaz 140 000 vai pat vēl lielāks skaits cilvēku.

     

    Par spīti šīm aktivitātēm Apvienotās Nācijas jau gandrīz gadu cenšas panākt karadarbības pārtraukšanu un konkurējošo pušu sēšanos pie sarunu galda.

    Trešdien, 26. februārī, Šveices pilsētā Ženēvā bija plānota Lībijas konfliktā iesaistīto pušu politisko sarunu kārta, taču vien dienu pirms tām ir kļuvis zināms, ka abas puses ir atteikušās uz sarunām ierasties. Haftara atbalstītais Lībijas parlaments par iemeslu ir minējis to, ka ANO atbalsta misija Lībijā nav apstiprinājusi visus 13 sarunām izvirzītos parlamenta pārstāvjus. Savukāt Tripolē bāzētā Augstākā valsts padome, ko varētu dēvēt arī par senātu, sarunās nevēlas piedalīties līdz brīdim, kamēr progress netiks sasniegts militārajās sarunās.

    Apvienotā militārā komisija, kurā darbojas pa pieciem pārstāvjiem no katras puses, nedēļas nogalē Ženēvā izstrādāja pamiera vienošanās piedāvājumu, kuru paredzēts apstiprināt nākamajā mēnesī. Piedāvātā miera plāna uzmetumā paredzēts noteikt, ka ANO un militārā komisija uzrauga drošu pārvietoto civiliedzīvotāju atgriešanos viņu dzīvesvietās. Apvienotās Nācijas ir paziņojušas, ka puses atkārtoti tiksies jau nākamajā mēnesī, lai apspriestu vienošanās ieviešanas noteikumus, vienlaicīgi atzīstot, ka vardarbības turpināšanās liek apšaubīt ilgstoša pamiera iespējamību.

    Militārajās miera sarunās asa kritika veltīta arī starptautiskajai sabiedrībai. Tā, piemēram, starptautiski atzītās vienotības valdības vadītājs Faijezs al Sarradžs nosaucis Haftaru par kara noziedznieku, apsūdzot starptautisko sabiedrību bezdarbībā. Pēc viņa vārdiem,

    visai pasaulei ir bijis iespējams vērot vardarbības pastiprināšanos un bojā gājušo skaita pieaugumu, taču līdz šim starptautiskā sabiedrība uz šīs krīzes risināšanu ir bijusi ļoti kūtra. 

    Sarradžs atgādinājis, ka starptautiskā sabiedrība ir atkārtoti aicināta izmeklēt dažādos pārkāpumus, piespiedu cilvēku pārvietošanu, neatļautas aizturēšanas un ārpustiesas slepkavības.

    Savukārt Nacionālās vienotības valdības ārlietu ministrs Mohameds Taha Saiala nosodījis nespēju izbeigt Haftara uzspiesto naftas blokādi, norādot uz iespējamu smagu humanitāru krīzi, ja Lībijai tiks atņemts galvenais ienākumu avots. Kā iemesls šādai bezdarbībai tiek minēta vēlme nepieļaut Lībijas naftas nonākšanu starptautiskajā tirgū, lai tādējādi saglabātu augstas naftas cenas.

    Tikmēr ANO atbalsta misijas pārstāvji paziņojuši, ka 26. februārī Ženēvā paredzētais politiskais dialogs turpināsies, jo daudzi no sarunu dalībniekiem jau ir ieradušies Ženēvā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti