“Mēs visi bijām vienisprātis, ka šī robeža ir jānosargā, un tā tiks nosargāta. Mūsu robeža ir stingra," pēc tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas prezidentu Alaru Karisu pavēstīja Latvijas prezidents Egils Levits.
Sarunā visi prezidenti uzsvērām, ka Latvijas, Lietuvas un Polijas robeža ar Baltkrieviju ir jānosargā, un tā tiks aizsargāta. Arī Latvijā koordinējam savus spēkus, un mūsu robeža tiks aizsargāta. https://t.co/TTnm8cLniE
— Egils Levits (@valstsgriba) November 15, 2021
Levits uzsvēra, ka situācija, kas pašlaik vērojama pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, Lietuvu un Latviju, nav uzskatāma par bēgļu krīzi, kāda Eiropā bija vērojama 2015. gadā.
Levits secina, ka pašlaik notiekošais ir Baltkrievijas un Krievijas organizēts hibrīduzbrukums Baltijas valstīm, Polijai un Eiropas Savienībai.
“Baltkrievijas diktators spēlējas ar cilvēku dzīvībām, un spiež viņus iet uz sagatavotām lamatām uz robežas. Tas ir Lukašneko hibrīduzbrukums pret visām Eiropas Savienības valstīm," norāda Kariss, kura vadītā valsts nerobežojas ar Baltkrieviju, bet tāpat ir satraukta par situācijas saasināšanos reģionā.
Baltijas valstu prezidenti norāda, ka Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas labvēlības, tādēļ viņa pieņemtos lēmumus nevar uzskatīt par neatkarīgiem.
Nausēda pavēstīja: ja situācija pasliktināsies, Baltijas valstis neizslēdz iespēju ierosināt NATO 4. panta konsultācijas. To var darīt jebkura dalībvalsts, ja tiek apdraudēta tās drošība vai teritoriālā vienotība.
Saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
"Mums lielas bažas rada arī Baltkrievijas pilnīgā integrācija Krievijas militārajā sistēmā. Tas rada jaunus izaicinājumus NATO kolektīvajai drošībai, tāpēc aliansei jāpielāgo savi plāni, stratēģija un taktika, īpaši Baltkrievijas pierobežā," atzina Nausēda.
“Vienā vai otrā veidā varam saskatīt Krievijas iesaistīšanos, ir vairāki to apliecinoši pierādījumi. Ir acīmredzama aktivizācija maršrutā caur Maskavu, kompensējot zaudējumus pēc lidojumu atsaukšanas no Irākas. Tie notiek caur Maskavu ar turpmāku mērķi nosēsties Minskā. To apliecina arī militāro muskuļu demonstrēšana, kas pēdējā laikā notiek no Krievijas puses," teica Lietuvas prezidents.
Igaunijas prezidents Kariss pauda bažas arī par pēdējā laikā vērojamo Krievijas karaspēka pārvietošanos netālu no Ukrainas robežas.
“Šī situācija ir pārbaude mūsu aizsardzības sistēmai. Mēs esam to izturējuši un izturēsim arī turpmāk,” uzsvēra Levits.
Viņš piebilda, ka Eiropas Savienībai un NATO jābūt skaidrai pozīcijai šajā jautājumā. Latvijas prezidents uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāpiedalās robežas nostiprināšanā, jo tā ir arī ES ārējā robeža.
Nausēda teica, ka saņēmis ziņu no Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas ar solījumu par Eiropas Savienības aktīvāku iesaistīšanos krīzes risināšanā, tai skaitā ar jaunām sankcijām pret Lukašenko režīmu.
Nausēda paudis cerību, ka notiekošais mainīs arī Eiropas Komisijas viedokli par nepieciešamību celt aizsargsienu uz robežas ar Baltkrieviju.
"Ir ārkārtīgi svarīgi Eiropai vienoties par kopīgiem mērķiem, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzību. Ir jāpaātrina Eiropas migrācijas un patvēruma politikas pārskatīšana un jāspriež par fiziskas sienas celtniecību uz ārējās robežas," teica Nausēda.
"Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena mani šodien informēja par Eiropas Komisijas gatavību spert izlēmīgākus soļus, lai risinātu migrācijas krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas. Jautājums par fiziskās aizsargsienas būvniecību un finansēšanu joprojām ir atvērts, taču es esmu pārliecināts, ka, mainoties situācijai uz robežas, mainīsies arī Eiropas Komisijas nostāja."
Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā tika apspriesti arī citi jautājumi, piemēram, tika parakstīta deklarācija par Baltijas valstu virzību uz klimata neitralitāti. Levits uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir skaidri un ambiciozi uzstādījumi attiecībā uz Eiropas Savienības Zaļo kursu.
Tāpat tika apspriests jautājums par “Rail Baltica” projekta īstenošanu. Levits norādīja, ka tas virzās uz priekšu. “Mēs ceram, ka šīs desmitgades otrajā pusē tas tiks realizēts: drīzāk ātrāk, nekā vēlāk,” teica Levits.
