ĪSUMĀ:
- Latvija stingri nosoda Krievijas likumsargu vēršanos pret protestētājiem.
- Protestos pret opozicionāra Navaļnija arestu aizturēti vairāk nekā 3500 cilvēki.
- Latvija aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot protestu laikā aizturētos.
- Latvija atkārtoti pieprasa atbrīvot opozīcijas līderi Navaļniju.
- Notikušo apsprieda ES ārlietu ministri, bet lēmumu nepieņēma.
- ES valstīs atšķirīgi uzskati par to, kā būtu jāreaģē uz notiekošo Krievijā.
- Latvija un Lietuva aicina sūtīt stingru signālu.
- Diplomāti: ministri necer pirmdien vienoties par sankcijām.
- Putins nosodījis ielās izgājušos par nekārtību rīkošanu.
Protestos piedalījās daudzi desmiti tūkstoši cilvēku, bet vairāk nekā 3500 tika aizturēti, izmantojot arī rupju spēku.
Latvijas Ārlietu ministrija norādīja, ka pārmērīga spēka lietošana pret miermīlīgiem demonstrantiem un to nepamatota masveida aizturēšana nav attaisnojama.
“Īpaši satraucoša ir Krievijas varasiestāžu īstenotā kampaņa vārda brīvības ierobežošanai, izdarot spiedienu un traucējot sociālo tīklu platformu darbību, vajājot protestu organizētājus, kā arī protestu laikā aizturot žurnālistus un ierobežojot mobilos un interneta sakarus. Varasiestāžu rīcība liecina par turpmāku regresu pilsonisko tiesību un brīvību jomā Krievijā,” teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Latvija aicina Krieviju ievērot demokrātijas pamatvērtības un starptautiskās saistības, ko Krievija ir uzņēmusies EDSO un Eiropas Padomē, jo īpaši apņemšanos ikvienam nodrošināt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz izteiksmes brīvību un miermīlīgu pulcēšanās brīvību.
ES Ārlietu padomē Latvija aicināja uz atbilstoši stingru ES atbildes reakciju, ieskaitot turpmāku ierobežojošo pasākumu vēršanu pret Krieviju.
Arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis pirms sanāksmes atzinis, ka ES ir jāsūta skaidrs un izlēmīgs signāls par to, ka Krievijas rīcība ir nepieņemama. Landsberģis uzskata, ka šis būtu piemērots gadījums, lai iedarbinātu tā dēvēto Eiropas Magņitska sarakstu jeb cilvēktiesību aizsardzības mehānismu.
"Es domāju, ka Krievijā pūš pārmaiņu vēji un tas padara Putinu nervozu. Tieši tādēļ viņš ir aizturējis 3500 cilvēkus ielās, tieši tādēļ viņš ir aizturējis Navaļniju un tieši tādēļ viņš ir aizturējis viņa sievu. Tādēļ, es domāju, ka Eiropas Savienībai būtu jāsūta skaidrs un nepārprotams vēstījums, ka tas nav pieņemami," teica Lietuvas ārlietu ministrs.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Viņš uzskata, ka šobrīd nevietā būtu arī ES augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela vizīte Maskavā. Tomēr daudzu citu valstu ministri domā, ka tā var būt iespēja tiešam dialogam ar Krievijas politiķiem.
"Ja marta Eiropadomē tiks runāts par attiecībām ar Krieviju, tad, manuprāt, šis ir labs brīdis doties un runāt ar Krievijas varas iestādēm. Es nepievienojos viedoklim, ka – ja notiek kaut kas slikts, tad nevajag runāt. Otrādi – tas ir īstais laiks, kad sarunas ir vēl vairāk vajadzīgas," sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās.
Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs komentēja, ka, ja šāda vizīte notiek, tad noteikti ir jābūt skaidriem vēstījumiem gan publiski, gan sarunu telpā. "Bet zinot to dinamiku, kas mums ir bijusi, es esmu visnotaļ skeptisks par šīs vizītes jebkāda veida rezultatīvu iznākumu. Visdrīzāk tas drīzāk ir dialogs, kur katrs paliks pie sava," vērtēja Rinkēvičs.
Satraukumu par notiekošo Krievijā ir izteicis arī Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto. "Es ar lielu satraukumu vēroju to, kas notiek Krievijā: miermīlīgu protestētāju arestus un arī Navaļnija aizturēšanu. Visus aizturētos ir nekavējoties jāatbrīvo."
ES valstīs valda ļoti atšķirīgi uzskati par to, kā šobrīd būtu jāreaģē uz Krievijas opozicionāra Navaļnija aizturēšanu un protestu apspiešanu. Par jaunu sankciju piemērošanu tagad iestājas Baltijas valstis un vairākas citas valstis. Piemēram, Itālija pavēstījusi, ka atbalstīs ceļošanas liegumu un aktīvu iesaldēšanu. Savukārt Vācija vēl neizpauž, vai un kādas tieši sankcijas atbalstītu.
"Ārlietu ministru sanāksmē mēs, protams, apspriedīsim jaunākos notikumus Krievijā. Runājot par Navaļnija apcietināšanu, Vācijas valdība ir skaidri norādījusi, ka tas nav pieņemami un esam pieprasījuši viņa atbrīvošanu. Kas attiecas uz protestiem, Krievijas konstitūcija visiem sniedz iespējas paust savu viedokli, piedalīties demonstrācijās. Līdz ar to sagaidām, ka miermīlīgos protestētājus, kurus nepamatoti aizturēja, atbrīvos," teica Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Rinkēvičs pēc šīsdienas sanāksmes Briselē pieļāva, ka lēmums par papildu sankcijām varētu tikt pieņemts 2-3 nedēļu laikā, kad būs zināms turpmākais Navaļnija liktenis.
Bloka diplomāti aģentūrai AFP sacījuši, ka ministri necer pirmdien vienoties par sankcijām, neraugoties uz dažu valstu centieniem ieturēt stingru nostāju. Paredzams, ka Brisele nogaidīs, līdz Navaļnijs februāra sākumā nonāks tiesā, un noskaidrosies, vai Kremlis viņu uz ilgāku laiku ieliks aiz restēm.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savukārt nosodījis ielās izgājušos par nekārtību rīkošanu. Tāpat Putins nosodīja opozicionārus par nepilngadīgu personu iesaistīšanu protesta akcijās. Sestdien aizturēto vidū bija aptuveni 300 nepilngadīgo.
"Esmu to jau daudzreiz teicis, un tagad vēlos uzsvērt, ka visiem cilvēkiem ir tiesības izteikt savu viedokli likumā paredzētajos ietvaros. Viss ārpus likuma ir ne tikai neproduktīvs, bet pat bīstams. Savas valsts vēsturē esam vairākkārt saskārušies ar situācijām, kas pārsniegušas likuma robežas un novedušas pie satricinājumiem sabiedrībā un valstī. Un tad cieta ne tikai tie, kas sašūpoja laivu, bet arī tie, kuriem ar to nebija nekāda sakara," klāstīja Putins.
Tāpat Kremlis nosodījis Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības diplomātus Maskavā, kas iedrošinājuši cilvēkus doties uz protestiem un sociālajos tīklos publicējuši protesta akciju maršrutus.
Brisele Krievijai savulaik jau piemēroja ekonomiskās sankcijas 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. Tās skar enerģētikas un finanšu nozari, kā arī ieroču tirdzniecību.
Septembrī ES valstis ieviesa sankcijas pret sešām Krievijas personām, kas ir atbildīgas par mēģinājumu noindēt Navaļniju, kā arī pret zinātnisko institūtu, kas ir saistīts ar indes izstrādi. Tomēr Navaļnija sabiedrotie uzskata, ka sankcijas būtu jāpiemēro nevis pret ierindas drošības struktūru aģentiem, bet gan pret Krievijas miljardieriem, kuri atbalsta Vladimira Putina režīmu. Viņu vidū ir Ališers Usmanovs, Romāns Abramovičs un Igors Šuvalovs.
KONTEKSTS:
Apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās sestdien Krievijā aizturēti vairāk nekā 3500 cilvēki. Par to vēsta nevalstiskā organizācija "OVD-Info". Vislielākās demonstrācijas notika Maskavā, kur tika aizturēti vismaz 1400 cilvēki. Vairāk nekā 500 cilvēki tika aizturēti Sanktpēterburgā. Pasaule uz notikušo Krievijā reaģējusi nosodoši. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis nosodījumu par plašajām aizturēšanām un nesamērigo spēka pielietošanu.
Kremļa opozicionāru Navaļniju aizturēja Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad Navaļnijs bija ieradies no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas "Novičok" 2020. augustā Krievijas pilsētā Tomskā. Nākamajā dienā pēc atgriešanās Krievijā kļuva zināms, ka Navaļnijs ir apcietināts uz 30 dienām līdz februāra vidum.
Navaļnija sabiedrotie sociālajos medijos mudināja atbalstīt opozicionāru un publicēja vairākus video, kuros aicināja cilvēkus sestdien iziet ielās, lai protestētu pret Kremli. Bet prokurori brīdināja Navaļnija atbalstītājus nemudināt tautu uz masu protestiem.
