Dienas ziņas

Grāmata «Indriķis Zeberiņš. Kuldīga. Kurzeme»

Dienas ziņas

Starptautiskā sabiedrība nosoda vēršanos pret Navaļniju

A. Navaļnijam – 30 diennaktis ieslodzījumā

Navaļniju apcietina uz mēnesi; izskan aicinājumi uz jaunām sankcijām pret Krieviju

Gan Eiropas Savienības (ES) valstis, gan ASV nosodījušas Krievijas varasiestāžu vēršanos pret opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju. Stundās pēc Navaļnija aizturēšanas izskanēja daudz prasību viņu nekavējoties atbrīvot. Tagad pēc Maskavas tiesas lēmuma Navaļniju paturēt apcietinājumā paredzams, ka pastiprināsies aicinājumi uz jaunām sankcijām pret Krieviju.  

ĪSUMĀ:

  • Navaļniju aizturēja uzreiz pēc ierašanās Krievijā.
  • Starptautiskā sabiedrība asi nosodīja šādu Maskavas rīcību.
  • Krievijas tiesa nolēma Navaļniju apcietināt uz 30 dienām.
  • Tiesai būs jālemj par reālu ieslodzījumu lietā, kurā bija piemērota nosacīta brīvības atņemšana.
  • Tiesa notika nepilnā sastāvā un policijas iecirknī.
  • Navaļnijs un advokāti pauž neizpratni par šādu tiesu.
  • IeM skaidro: Tas notika epidemioloģiskās drošības dēļ.
  • Navaļnijs arī aicina atbalstītājus iziet ielās.
  • Baltijas valstis mudina ES lemt par jaunām sankcijām.
  • ES ārlietu ministri jaunas sankcijas apspriedīs nākamnedēļ.
  • Arī Eiropas Parlaments diskutēs par Navaļnija aizturēšanu.
  • Krievijas rublis, kas ir jutīgs pret Rietumu sankciju draudiem, pret eiro kritās par 1,4%.

Navaļnijam piespriež 30 dienu arestu

Pēc Alekseja Navaļnija aizturēšanas svētdien, uzreiz pēc ierašanās Krievijā no Berlīnes, kur viņš piecus mēnešus atguva veselību pēc saindēšanas ar ārkārtīgi toksisko kaujas vielu “Novičok”, gan ASV, gan Eiropas Savienības valstu līderi pieprasīja viņu nekavējoties atbrīvot.

“Atbrīvo, atbrīvo!” – šādu saukli pirmdien skandēja arī Navaļnija atbalstītāji pie policijas iecirkņa Maskavas piepilsētā Himkos, kur atrodas pazīstamākais Kremļa opozicionārs.

Navaļnija advokāti savu klientu varēja satikt tikai aptuveni 15 stundas pēc viņa aizturēšanas, bet tiesas sēde ar vienu tiesnesi ierasto trīs vietā notika turpat iecirknī.

Navaļniju apcietina; izskan aicinājumi uz jaunām sankcijām pret KrievijuUldis Ķezberis

Navaļnijs par to pauda milzu neizpratni. Politiķa preses sekretāres Kiras Jarmašas izplatītā video, kas uzņemts improvizētajā tiesas zālē, Navaļnijs notiekošajā vainoja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

“Daudzreiz esmu pieredzējis ņirgāšanos par tiesu, bet izskatās, ka tas vecais vīrs bunkurā ir tik ļoti nobijies, ka viņi demonstratīvi ir saplēsuši un izmetuši atkritumos kriminālprocesa kodeksu. Tā ir augstākās pakāpes nelikumība, nekā citādi es to nevaru nosaukt,” sacīja Navaļnijs.

Vēl vienā video Navaļnijs aicināja Krievijas iedzīvotājus nebaidīties un iziet ielās, lai skaļi paziņotu, ka viņiem ir apnikusi “zagļu banda, kas divdesmit gadus vada valsti”.

Policijas iecirknī ielaisti tikai Kremlim pietuvinātie mediju pārstāvji, pārējiem nācās gaidīt ārpusē.  

Krievijas Iekšlietu ministrija paskaidroja, ka epidemioloģiskās drošības dēļ policijas iecirknī notikusi tiesas izbraukuma sēde, jo Navaļnijs pēc ierašanās no Vācijas nav uzrādījis negatīvu koronavīrusa Covid-19 testu.

30 dienu arestu Navaļnijam pieprasīja Krievijas Federālais sodu izpildes dienests, kas apgalvo, ka Navaļnijs esot pārkāpis viņam piespriesta nosacītā cietumsoda noteikumus. Krievijas tiesa 2014. gadā Navaļniju atzina par vainīgu līdzekļu izkrāpšanā no kosmētikas uzņēmuma "Yves Rocher" un piesprieda viņam 3,5 gadu ilgu nosacītu cietumsodu.

Navaļņijs šo lietu dēvē par safabricētu. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017. gadā šo lietu atzina par netaisnīgu un piesprieda Krievijai izmaksāt kompensāciju Navaļnijam.

Nosacītā cietumsoda noteikumi paredzēja, ka Navaļnijam vismaz divreiz mēnesī vajadzēja pieteikties Federālajā sodu izpildes dienestā. Viņam noteiktais pārbaudes laiks noslēdzās pērn 29. decembrī, bet dienests apgalvo, ka Navaļnijs 2020. gadā sešas reizes nav reģistrējies. Institūcija neņēma vērā faktu, ka politiķis kopš augusta ārstējās Vācijā.

Tiesai 29. javārī būs jālemj, vai Navaļnijam piespriesto nosacīto cietumsodu aizstāt ar reālu ieslodzījumu.

Navaļnija atbalstītāji notiekošo saista ar atklāto par mēģinājumu viņu noindēt.

Starptautiskā izmeklējošās žurnālistiskas grupa “Bellingcat” sadarbībā ar vairākiem lielajiem medijiem atklāja kā Federālā drošības dienesta amatpersonas viņu ilgstoši izsekojušas un mēģinājušas saindēt ar “Novičok” veida vielu vairākkārt. Vienu no drošības dienesta darbiniekiem izdevās sazvanīt pašam Navaļnijam, uzdodoties par Krievijas drošības padomes sekretāra padomnieku un faktiski izvilinot atzīšanos par neveiksmīgo atentātu reisā no Tomskas uz Maskavu.

Bet Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien atkārtoti noliedza, ka Krievijai būtu zināmi kādi fakti par Navaļnija indēšanu. Lavrovs arī izteicies, ka Rietumu kritika par Navaļnija aizturēšanai esot tikai vēlme “novērst uzmanību” no krīzes pašu valstīs.

Starptautisks nosodījums un aicinājumi uz sankcijām

Navaļnija aizturēšanu nosodīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Uruzula fon der Leiena, pieprasot atbrīvot un garantēt viņa drošību.

Vācijā, kur Navaļnijs ārstējās pēc saindēšanas, ārlietu ministrs Heiko Māss viņa aizturēšanu nosauca par neizprotamu, kanclere Angela Merkele – par “patvaļīgu”.

Līdzīgi arī Lielbritānija paziņoja, ka tā vietā, lai vajātu Navaļniju, Krievijai būtu jāpaskaidro opozīcijas līdera saindēšanas apstākļi.

Notikušo nosodīja arī Francija, Itālija un citas Eiropas valstis.

“Krievijas iestādes ir arestējušas slepkavības ar ķīmisko ieroci mēģinājuma upuri, nevis vainīgo. Vācijas valdība stingri aicina Krievijas valdību vispirms atbrīvot Navaļniju un, otrkārt, pilnībā izpētīt ķīmisko ieroču uzbrukuma apstākļus Krievijas teritorijā. Krievijai ir viss nepieciešamais, lai to izdarītu,” pauda Vācijas valdības pārstāvis Stefans Zīberts.

Arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo notikušo raksturoja kā “kārtējo mēģinājumu apklusināt Navaļniju”, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans kā “ne tikai cilvēktiesību pārkāpumu, bet apvainojumu Krievijas tautai”.

Attiecībā uz jebkādām sankcijām valstu izteikumos bijuši piesardzīgāki. Taču domājams, ka pēc Maskavas tiesas sprieduma opozīcijas līderi arestēt uz 30 dienām spiediens pret Krieviju pieaugs.

Baltijas valstis kopīgā paziņojumā jau svētdien mudināja Eiropas Savienību izskatīt jaunu sankciju piemērošanu, ja Navaļniju neatbrīvos.

Pirmdien Latvija, Lietuva un Igaunija nosūtījušas attiecīgu vēstuli bloka augstākajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Pēc Navaļnija apcietināšanas viņš mudina iniciēt jaunas sankcijas pret Krieviju.

“Tas, cik ciniski Krievijas pašreizējā vara rīkojas, klātesot tik daudz žurnālistiem, kamerām, telefona ierakstiem, aizturot cilvēku, faktiski šķērsojot Krievijas robežu, un labi saprotot, ka tas izraisīs starptautisku reakciju – tas tikai liecina par to, cik ļoti pēdējo gadu laikā ir degradējušās gan cilvēktiesību, gan demokrātijas normu izpratnes lietas pašā Krievijas Federācijā, tās vadībā,” norādīja Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienība jau iepriekš vērsa sankcijas pret Krieviju par Navaļnija saindēšanu. Tagad nepieciešamas stingrākas, uzskata Rinkēvičs.  

“Kādām šīm sankcijām ir jābūt? Domāju, šeit būtu jārunā, pirmkārt, par konkrētu to personu, kuras ir iesaistītas šajā lietā, tiesībaizsardzības sistēmā un tiesu varā sankcionēšanu. Es domāju, ka mums ir arī jāatgriežas pie jautājuma par “Nord Stream 2” apturēšanu,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Paredzams, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri jaunu sankciju jautājumu apspriedīs nākamnedēļ Briselē gaidāmajā sanāksmē.

Arī Eiropas Parlaments, kuram šonedēļ ir gada pirmā plenārsesija, lai arī daļa notiek virtuāli, gatavojas debatēt par Navaļnija arestu un gaidāms, ka aicinās arī uz jaunu sankciju noteikšanu pret Kremli.   

Tikmēr Krievijas rublis, kas ir jutīgs pret Rietumu sankciju draudiem, pirmdien pret eiro kritās pat par 1,4 procentiem.

KONTEKSTS:

44 gadus vecajam Navaļnijam augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu. Viņu pārveda uz klīniku Berlīnē, kur Navaļnijs vairāk nekā nedēļu pavadīja komā. Vācijas, Francijas un Zviedrijas laboratoriju analīzes liecināja, ka viņš ticis saindēts ar "Novičok" grupai piederošu nervus paralizējošu vielu. 

Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas projekts "Bellingcat" un Krievijas tīmekļa medijs "The Insider" sadarbībā ar ASV televīzijas kanālu CNN un vācu žurnālu "Der Spiegel" izmeklēšanā secinājuši, ka atentātu pret Krievijas opozīcijas līderi Navaļniju Tomskā īstenoja Federālā drošības dienesta (FDD) vienība, kas darbojusies FDD Kriminālistikas institūta aizsegā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt