Starptautiskā sabiedrība kritizē Kremļa opozicionāra Navaļnija aizturēšanu

Kremļa kritiķa Aleksejs Navaļnija dramatiskā atgriešanās dzimtenē un aizturēšana svētdien, 17. janvārī, izpelnījusies plašu starptautisko uzmanību. Šis notikums pirmdien, 18. janvārī, ir atspoguļots pasaules ietekmīgāko preses izdevumu pirmajās lappusēs, bet rietumvalstis ir pieprasījušas viņa atbrīvošanu.

ĪSUMĀ:

  • Vairāk nekā 50 cilvēki aizturēti Vnukovas lidostā, kur lidmašīna ar Navaļniju nenolaidās.
  • Tā nolaidās Šeremetjevā; varasiestādes nevēlējās, ka Navaļniju sagaida ar ovācijām. 
  • Navaļniju pasu kontrolē aizturēja, atņēma telefonu; advokātei neatļāva doties līdzi.
  • Navaļnija sieva pateicās tiem, kas atbalsta vīru; aicināja nebaidīties no represijām.
  • Vairākas stundas pēc Navaļnija aizturēšanas nebija zināma viņa atrašanās vieta.
  • Vēlāk viņa advokāti paziņoja, ka politiķis atrodas Himkos; liegts tikties ar klientu.
  • Varasiestādes paziņoja, ka Navaļnijs atradīsies ieslodzījumā līdz tiesas sēdei.
  • Navaļnija aizturēšana izpelnījusies Eiropas valstu un ASV nosodījumu.
  • Eksperts: Kremļa galvenais uzdevums būs ierobežot Navaļnija ietekmi Krievijas politikā.

Starptautiskā sabiedrība kritizē Kremļa opozicionāra Navaļnija aizturēšanuUldis Ķezberis
Navaļnijs kopā ar dzīvesbiedri Jūliju svētdien pēc gandrīz piecu mēnešu prombūtnes atgriezās Krievijā. Viņi ar zemo cenu aviokompānijas "Pobeda" reisu no Berlīnes Brandenburgas lidostas izlidoja uz Vnukovas lidostu Maskavā. Ar viņiem kopā lidoja arī liels skaits žurnālistu. Pirms došanās uz dzimteni Navaļnijs aicināja savus atbalstītājus ierasties lidostā viņu sagaidīt.

 

Krievijas varasiestādes bija ļoti nopietni sagatavojušās Navaļnija atbraukšanai. Vnukovas lidostā un tās apkaimē bija izvietoti simtiem policistu. Pie lidostas bija sapulcējusies daudzi Navaļnija atbalstītāji un žurnālisti. Lai novērstu opozicionāra atbalstītāju iekļūšanu lidostā, likumsargi viņus sāka aizturēt.

Kopumā aizturēja vairāk nekā 50 cilvēkus, kuru vidū bija arī Navaļnija brālis Oļegs un politiskā sabiedrotā Ļubova Sobaļa.

Tomēr lidmašīna ar Navaļniju nenolaidās Vnukovas lidostā, bet gan citā Maskavas lidostā – Šeremetjevā. Kā vēlāk medijiem pastāstīja lidmašīnas pasažieri, pilots esot paziņojis, ka tehnisku iemeslu dēļ neesot iespējams nosēsties Vnukovā. Taču patiesais iemesls, visticamāk, bija varasiestāžu nevēlēšanās pieļaut, ka Navaļniju sagaida ar ovācijām.

Pēc piezemēšanās Šeremetjevas lidostā Navaļnijs klātesošajiem žurnālistiem sacīja, ka esot ļoti laimīgs un tā esot viņa labāka diena pēdējo piecu mēnešu laikā. Taču brīdī, kad politiķis devās uz pasu kontroli, viņu aizturēja policisti. Navaļnijam atņēma telefonu, bet viņa advokātei neatļāva doties līdzi.

Opozicionāra sieva Jūlija pirms došanās prom no lidostas pateicās cilvēkiem, kuri atbalsta viņas vīru, un aicināja nebaidīties no varas represijām.

"Viņi tik ļoti baidās no Alekseja, ka šodien paralizēja praktiski visus lidojumus uz Maskavu. Pievīla tik daudzus cilvēkus tikai tāpēc, ka kāds atgriezās savā dzimtenē. Pats galvenais, ko Aleksejs sacīja – viņš nebaidās. Es arī nebaidos. Un arī jūs visus aicinu nebaidīties. Paldies jums visiem par milzīgo atbalstu" Navaļnija sacīja žurnālistiem.

Vairākas stundas pēc Navaļnija aizturēšanas nebija zināma viņa atrašanās vieta, bet vēlāk viņa advokāti paziņoja, ka politiķis atrodas policijas nodaļā Himkos, taču viņiem esot liegts tikties ar savu klientu.

Savukārt varasiestādes paziņoja, ka Navaļnijs atradīsies ieslodzījumā līdz tiesas sēdei. Navaļnija pārstāvji norādīja, ka Krievijas pilsoni bez tiesas sprieduma drīkst paturēt apcietinājumā ne ilgāk kā 48 stundas.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, svētdien vakarā jautāts par Navaļnija aizturēšanu, atvaicāja, vai viņš ir aizturēts Vācijā. Peskovs piebilda, ka neesot lietas kursā par opozicionāra gaitām.

Navaļnija aizturēšana izpelnījusies Eiropas valstu un ASV nosodījumu. Eiropas Savienības (ES) Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un bloka ārlietu vadītājs Žuzeps Borels aicinājuši Krievijas varasiestādes respektēt Navaļnija tiesības un nekavējoties atbrīvot viņu. Arī Vācija, Francija un Itālija mudinājušas atbrīvot Navaļniju.

Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā teikts, ka Navaļnija aizturēšanu ir pilnībā nepieņemama un viņš esot tūlītēji jāatbrīvo. Ministri arī aicinājuši Eiropas Savienību ātri rīkoties un izskatīt iespēju noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, ja Navaļniju neatbrīvos.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo Navaļnija aizturēšanu nosaucis par pēdējo no vairākiem Kremļa mēģinājumiem apklusināt opozicionāru. Arī viņš pieprasījis nekavējoties atbrīvot Navaļniju.

Savukārt jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans aicinājis Krieviju atbrīvot Navaļniju un saukt pie atbildības viņa indētājus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Rietumu reakciju uz Navaļnija apcietināšanu nodēvējis par mēģinājumu novērst uzmanību no "krīzes, ko piedzīvo liberālais attīstības modelis".

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis BalodisUldis Ķezberis
Pēc Navaļnija atgriešanās Krievijā un apcietināšanas daudziem uz mēles ir jautājums, kas ar Kremļa opozicionāru notiks tālāk. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis sacīja, ka pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Viņš prognozēja, ka Krievijas vara Navaļnijam piemēros kaut kādus ierobežojumus, taču, visticamāk, tas nebūs reāls cietumsods. Kremļa galvenais uzdevums esot ierobežot Navaļnija ietekmi Krievijas politikā. 

 

"Apsvērums, kas jāņem vērā, ir tas, ka šogad ir paredzētas Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Krievijas varasiestāžu aprēķins varētu būt sekojošs – ierobežot vai liegt Navaļnija politisko darbību vismaz līdz vēlēšanu laikam, taču tajā pašā laikā nepiespriest viņam reālu brīvības atņemšanu, jo tas varētu kļūt par sabiedrības protestu un visas opozīcijas mobilizējošu faktoru. Attiecīgi Krievijas varasiestādes varētu mēģināt meklēt vidusceļu, kā mazināt Navaļnija ietekmi uz politiku, bet vienlaikus neizprovocēt sabiedrības nemierus un protestus," uzskata Austrumeiropas pētījumu centra pētnieks Balodis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt