Dienas ziņas

Daugavpilī top moduļu ēkas Covid-19 pacientiem

Dienas ziņas

Kori mēģina virtuāli

Krievijā protestos aizturēti vairāk nekā 3500 cilvēku

Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās Krievijā sestdien aizturēti vairāk nekā 3500 cilvēki

Apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās sestdien Krievijā aizturēti vairāk nekā 3500 cilvēki. Par to vēsta nevalstiskā organizācija "OVD-Info". Vislielākās demonstrācijas notika Maskavā, kur tika aizturēti vismaz 1400 cilvēki. Vairāk nekā 500 cilvēki tika aizturēti Sanktpēterburgā.

Aizturēto vidū ir arī aptuveni 300 nepilngadīgas personas. Protesta dalībnieku skaits bijis rekordliels, visā valstī ielās izejot ap 100 000 cilvēku. Navaļnija komanda protestus solījusi turpināt. Tikmēr vairākas pasaules valstis izteikušas nosodījumu skarbajām policijas īstenotajām aizturēšanām. Piemēram, Francijas ārlietu ministrs izteicās, ka aresti liecinot “par virzību uz autoritārismu”.

Bet Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels sacīja, ka bloks rīt apspriedīs nākamos soļus, kad tiksies ārlietu ministri. Savukārt Kremlis šodien apsūdzēja Amerikas Savienotās Valstis par iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās. ASV vēstniecība Maskavā pauda atbalstu protestētājiem, publicēja drošības paziņojumu saviem pilsoņiem, publicējot arī protesta maršrutus Maskavā. Kremļa runasvīrs uzsvēris, ka tā ir netieša iejaukšanās Krievijas iekšējās lietās.

Kā atzīmē medijs „Meduza”, vēl nekad Navaļnija atbalstītāju akcijas ārpus Maskavas un Sanktpēterburgas nav bijušas tik plašas. Un akcijas notika arī citviet pasaulē, tostarp Rīgā. Lai gan protesti Krievijā bija mierīgi, dienas laikā sākās aizturēšanas un sadursmes, kuru laikā pret cilvēkiem tika pielietots arī rupjš spēks, tie sisti ar kājām un stekiem. 

Žurnāliste Irina Prohorova skaidro, ko par varu un protestētājiem liecina sestdienas notikumi.

„Es domāju, ka šāda varasiestāžu reakcija liecina par apjukumu un nespēju, nevēlēšanos patiesībā dzirdēt, ko cilvēki vēlas. Jā, daudzi cilvēki iznāca, no vienas puses, lai pieprasītu Navaļnija atbrīvošanu, bet plašākā nozīmē tā joprojām ir brīvības, taisnīguma prasība, un to nevar noslēpt. Mēs redzam, ka galvenais protestētāju kontingents ir visjaunākā un aktīvākā iedzīvotāju daļa. Un varasiestādēm ir jāsaprot, ka laiks ir mainījies, ka tā nav Padomju Savienība. Šī ir cita paaudze, cits laiks, tie ir cilvēki, kuri saprot brīvības cenu, pat ja viņi šo vārdu neizsaka. Viņi vēlas dzīvot taisnīgā tiesiskā valstī," saka Prohorova.

Pasaule uz notikušo Krievijā reaģējusi nosodoši. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis nosodījumu par plašajām aizturēšanām un nesamērigo spēka pielietošanu. Pirmdien ārlietu ministru sanāksmē plānots apspriest Navaļnija aizturēšanu un tālāko soļus pēc sestdienas notikumiem. Arī Baltijas valstu ārlietu ministri kopīgā paziņojumā nosodījuši aizturēšanu un pieprasa cilvēku atbrīvošanu.

ASV, kas nosodījusi rupjo drošības spēku taktiku, pati vakar saņēma kritiku no Krievijas. Proti, Krievijas Ārlietu minstrija pārmeta Savienoto Valstu vēstniecībai Maskavā, ka tā iedrošinājusi protestētājus un publicējusi protesta gājiena maršrutus. Vēstniecības diplomātiem tagad būšot jāskaidrojas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt