Protesta akcijas vakar notika aptuveni 100 pilsētās. Vislielākās tās bija Maskavā, kur pulcējās līdz 50 000 cilvēku, Sanktpēterburgā, kur pulcējās līdz 35 000 cilvēku, kā arī Novosibirskā un Vladivostokā. Spītējot -50 grādu salam cilvēki pulcējās pat Jakutskā. Visā valstī ielās izgājuši vairāk nekā 100 000 cilvēku. Protestētāju vidū dažāda vecuma cilvēki. Politologs Eleksejs Zaharovs telekanālam „Dožģ” stāstīja par aptauju, kas veikta protestētāju vidū. Tajā secināts, ka teju puse no akciju dalībniekiem šādos pasākumos piedalās pirmo reizi. Viena no protestētajām skaidroja savu motivāciju dalībai akcijā.
„Valsts izlaupīta. Slimnīcu nav. Taisnīguma nav. No kā mums vēl baidīties..? Valstī ir haoss. Mūs vienkārši iesēdina un iemet cietumos cilvēkus vienkārši tāpat vien. Ne par ko. Rīt tas skars arī mūs. Tāpēc arī atnācām," pauda protestētāja.
Kā atzīmē medijs „Meduza”, vēl nekad Navaļnija atbalstītāju akcijas ārpus Maskavas un Sanktpēterburgas nav bijušas tik plašas. Un akcijas notika arī citviet pasaulē, tostarp Rīgā. Lai gan protesti Krievijā bija mierīgi, dienas laikā sākās aizturēšana un sadursmes, kuru laikā pret cilvēkiem tika pielietots arī rupjš spēks, tie sisti ar kājām un stekiem. Visasākās sadursmes notika Maskavā, un cietuši gan policisti, gan protestētāji. Aizturēti vairāk nekā 3300 cilvēku, kas pēc organizācijas „OVD-Info” datiem ir rekords. Visvairāk aizturēto Maskavā – vairāk nekā 1300. Daudz aizturēto arī Sanktpēterburgā, Novosibirskā, Voroņežā un citur. Aizturēto vidū vairāki simti pusaudžu un desmitiem žurnālistu. Maskavas Puškina laukumā bija arī provokatori, bet tos akcijas dalībniekiem izdevās „izķert” un provokācijas novērst. Tikmēr viens no vietējiem medijiem vēstīja par kādu jauniešu grupu, kas sapulcēta, lai to instruētu rīkot nekārtības un provokācijas. Lielākā daļa aizturēto sodīti par administratīviem pārkāpumiem, bet līdz šim visā valstī ierosinātas arī vairāk nekā 10 000 krimināllietas. Žurnāliste Irina Prohorova skaidro, ko par varu un protestētājiem liecina sestdienas notikumi.
„Es domāju, ka šāda varasiestāžu reakcija liecina par apjukumu un nespēju, nevēlēšanos patiesībā dzirdēt, ko cilvēki vēlas. Jā, daudzi cilvēki iznāca, no vienas puses, lai pieprasītu Navaļnija atbrīvošanu, bet plašākā nozīmē tā joprojām ir brīvības, taisnīguma prasība, un to nevar noslēpt. Mēs redzam, ka galvenais protestētāju kontingents ir visjaunākā un aktīvākā iedzīvotāju daļa. Un varasiestādēm ir jāsaprot, ka laiks ir mainījies, ka tā nav Padomju Savienība. Šī ir cita paaudze, cits laiks, tie ir cilvēki, kuri saprot brīvības cenu, pat ja viņi šo vārdu neizsaka. Viņi vēlas dzīvot taisnīgā tiesiskā valstī," saka Prohorova.
Pasaule uz notikušo Krievijā reaģējusi nosodoši. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis nosodījumu par daudzskaitlīgo aizturēšanu un nesamērīgo spēka pielietošanu. Pirmdien ārlietu ministru sanāksmē plānots apspriest Navaļnija aizturēšanu un tālāko soļus pēc sestdienas notikumiem. Arī Baltijas valstu ārlietu ministri kopīgā paziņojumā nosodījuši aizturēšanu un pieprasa cilvēku atbrīvošanu.
ASV, kas nosodījusi rupjo drošības spēku taktiku, pati vakar saņēma kritiku no Krievijas. Proti, Krievijas Ārlietu minstrija pārmeta Savienoto Valstu vēstniecībai Maskavā, ka tā iedrošinājusi protestētājus un publicējusi protesta gājiena maršrutus. Vēstniecības diplomātiem tagad būšot jāskaidrojas.
