Latvijas Televīzija ar Valdi Jurgelānu sazinājās Poltavas štābā. Viņš stāstīja, ka līdz šim izlūkošanas galvenais darbs ir apturēt diversantus.
"Dažādas diversiju grupas, kas jau darbojas, un mēs jau tās atklājam un neitralizējam. Tāpēc jau arī iekšienē notiek pretdiversijas darbs," sacīja Jurgelāns.
Jautāts, ko diversanti cenšas darīt Poltavā, Jurgelāns atzina: "Pirmām kārtām mulsināt cilvēkus.
Pareizticīgo baznīcas ir vienas no tiem perēkļiem, kur diversantiem dod iespēju patverties. Tāpēc mēs ļoti aktīvi sākam darboties ar šīm lietām, pētīt cilvēkus, kas nodarbojas tieši baznīcās."
Par sevi Jurgelāns stāsta, ka agrāk Latvijā bijis Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs un prorektors. Vēl nesen strādāja Latvijas Bruņotajos spēkos Apvienotā štāba izlūkošanas departamentā, bet pagājušajā vasarā atvaļinājās, jo ieprecējās Ukrainā un pārcēlās uz dzīvi pie sievas uz Poltavu. Taču, kad sākās karš, malā palikt nevarēja.
"Tas jau būtu ļoti nepieklājīgi attiecībā uz mani, ka es esmu militārists un es gulēšu, un cilvēki, kuriem nekādas kompetences nav, tie ies un es palikšu. (..) Sieva no sākuma tā paraudāja un saka :"Nu, Valdi, ej.." Sieva atbalsta," stāstīja Jurgelāns.
Poltavā ir salīdzinoši mierīgi. Kaut arī pilsētā ir divas lidostas, tās palikušas neskartas. Pagaidām Krievijas armiju no Poltavas šķir aptuveni 120 kilometri. Palīdz arī laika apstākļi.
"Kamēr ir neizbraucami ceļi, tikmēr Ukrainas armijai ir labi. Jebkuros gadījumos, jo viņi nevar.. (..) Viņiem manevrēšanas spējas ir ļoti švakas un, vēl jo vairāk, cik nojaušam, viņiem ar sakaru sistēmu arī ļoti bēdīgi ir. Jo viņi maldās, viņi pat neorientējas apvidū, iebrauc pavisam pa citiem ceļiem utt. (..) Mēs pat smejamies savā starpā. Tie vietējie, kas te labi zina apvidu – tie smejas, ka viņi klaiņo turp un šurp. Bet viens no sliktākajiem ir tas, ka viņi sāk atsevišķās vietās veidot aizsardzības pozīcijas un tas jau rada... Būs grūtības," atzina Jurgelāns.
Vaicāts, ko tādā veidā pretinieks var izdarīt, Jurgelāns stāstīja:
"Degvielas viņiem nav lielai daļai vairs, munīcija ir ierobežota, un, lai kaut kādā veidā izdzīvotu, tad viņi veido tādas riņķveida aizsardzības pozīcijas. Ir konstatēts, ka ir viens rajons, kur jau pretinieks sāk ierakties."
Līdz ar to Krievijas armija aiziet pašaizsardzības režīmā. "Bet tas laikam ir laika jautājums, ja jau Putins, cik es dzirdēju, ka tomēr veidos mobilizāciju, tad gaidām nākošo vilni."
Jurgelāns ir pārliecināts, ka Ukraina uzvarēs karā pret Krieviju. "Un, ja Krievija sāks gribēt visādus pamierus vai sākt sarunas – es domāju, ka ukraiņu tauta.. tā būtu nodevība. Ukraiņu tauta ietu līdz robežām. Tai skaitā atbrīvot Donecku, Luhansku, varbūt pat ietu līdz Krievijai, līdz Krimai pat. (..) Man tā zēni teica – būtu labi, ja mūsu bataljonam atsūtītu pāris "stingerus". Un "javelinus"."
Ļoti trūkstot arī apvidus mašīnu un sakaru sistēmu. Bet galvenais – tāpat kā citur Ukrainā, arī Poltavā visvairāk gaida, lai NATO aizver gaisa telpu un Krievija nevar izmantot raķetes un aviāciju. Bet, kamēr tas nenotiek, turpinās aizsardzības nostiprināšanas darbi.
