LTV uzrunātais latvietis Gatis jau iepriekšējā dienā LTV pastāstīja, ka cer tuvākajā laikā tikt līdz Ļvovai un tad izceļot no Ukrainas. Tomēr nakti uz piektdienu, 25. februāri, viņš pavadījis Kijevā.
“No sākuma nevarēju aizmigt, jo ledusskapis visu laiku dūca un likās, ka lidmašīnas lido pāri, lai cik smieklīgi būtu. Periodiski vilciena sliedes dzirdēju; likās, ka šauj. Bet nu salīdzinoši mierīga nakts bija,” sacīja Gatis. Viņš gan teica, ka naktī bija dzirdams sprādziens.
Gatis arī atklāja, ka dodas gulēt drēbēs un ar dokumentiem, pasi, telefoniem kabatās. Arī koferi ir sakrāmēti. “Ja kas, uzreiz skrienam lejā uz bumbu patvertni,” viņš sacīja.
Kijevā piektdien ir satiksmes problēmas, Latvijas Radio pastāstīja sazvanītie cilvēki, kuriem ir dažādi plāni par došanos prom no Ukrainas.
Kijevā strādājošais arhitekts Aleksis Babuškins pastāstīja, ka no galvaspilsētas devies prom kopā ar kolēģi ukraini, kurš palikšot valstī līdz ar lēmumu par vīriešu mobilizāciju. Pārbrauciena bīstamību aptvēruši jau pa ceļam.
„Pieņēmām riskantu, bet beigās izrādījās, ka pareizu lēmumu. Braucām garām Gostomeļas lidlaukam, jo uz centrālajiem ceļiem izbraukt nebija iespējams, cilvēki stāvēja 4–5 stundas. Tiešām bija, ka sākušās cīņas par Gostomeļas lidostu [Kijevas apriņķī], bija redzami dūmi, dzirdami sprādzieni. Virs mums lidoja helikopteri. Tā bija, kā bija. Doma bija: jo tālāk no šejienes, jo labāk. Tad mēs pa mazākiem celiņiem, kur tuvumā nav infrastruktūras objektu, atbraucām līdz Žitomirai. 140 kilometrus braucām sešas stundas!” pastāstīja Babuškins.
Arhitekts atklāja, ka šobrīd plāno tālāko ceļu līdz valsts rietumos esošajai Ļvovai. Tur arī ar kolēģu un vēstniecības palīdzību nolemšot, kā vislabāk tikt līdz robežai. Iespējams, lai nesēdētu sastrēgumos, līdz robežai ar Poliju vismaz daļu distances mērošot kājām, jo pašlaik līdz robežai esot līdz pat 15 kilometrus garas auto rindas. Šādus plānus kalt esot iespējams, jo ģimene jau Latvijā.
„Vai nu ar vēstniecības starpniecību satikšu otru tādu pašu kā es, tad diviem jautrāk, vai arī kādu ģimeni.
Tomēr es tiešām apsveru iespēju iet līdz robežai kājām.
Man viena mugursoma, īstenībā negribas stāvēt diennakti pie robežas. Jā, ir tiešām mierīgāk un drošāk, jo sievu un trīs bērnus pirms pāris nedēļām aizvedu uz Latviju, tāpēc man daudz vienkāršāk plānot tikšanu atpakaļ," sacīja Babuškins.
Krievijas spēkiem ielaužoties Ukrainā, pamest Kijevu plānoja arī tur jau vairākus gadus izglītības jomā strādājošais Roberts Vaišļa. Viņš arī citiem piedāvājis vietas savā auto. Taču pārdomāt likuši drošības apsvērumi pa ceļam un sarežģījumi satiksmē. Ir lēna satiksme, un sāk trūkt degvielas. Ja degviela uzpildes stacijā vēl ir, katram pircējam pārdod tikai 20 litrus.
„Es uzskatu, ka kaut kur dzīties ir bīstamāk, nekā palikt uz vietas. Es šobrīd nekur nebraukšu.
Man kolēģi, piemēram, izbrauca ārpus pilsētas, tālāk uz laukiem, bet tur jau tāpat bliež. Tie, kuri devās prom, braukuši 20 stundas, līdz Ļvovai diezgan bīstami braukt, jo pa ceļam var būt sadursmes. Tāpēc esmu izdomājis, ka pagaidām nebraukšu nekur. Palieku dzīvojamajā rajonā, apkārt nekādu objektu nav. Palikt tukšā laukā sastrēgumā uz diennakti – tas ir vēl sliktāk," sacīja Vaišļa.
Zināms, ka līdz piektdienas, 25. februāra, rītam palīdzību no Ukrainas izceļot lūguši 23 Latvijas valstspiederīgie, un no Rīgas jau vairāki autobusi devušies uz Ukrainu šo cilvēku izvešanai no valsts. Viens no tiem dosies ceļā no Ļvovas sestdien, 26. februārī, plkst. 6, un šim braucienam pieteikušies vismaz desmit cilvēki.
KONTEKSTS:
Krievijai turpinot iebrukumu Ukrainā, piektdien Kijevā ielauzušās okupācijas spēku vienības, kas mēģina pārņemt Ukrainas galvaspilsētu savā kontrolē. Sīvas cīņas turpinās arī citās Ukrainas pilsētās.
