Panorāma

Panorāma

Panorāma

Kāpēc NATO nekaro Ukrainā?

Kijeva gatavojas Krievijas spēku uzbrukumam

Krievijas okupantu vienības mēģina ieņemt Kijevu, turpinās kaujas arī citviet Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā ielauzušās atsevišķas Krievijas okupācijas spēku vienības, kas mēģina pārņemt pilsētu savā kontrolē. Sīvas cīņas turpinās arī citās Ukrainas pilsētās.

Lielbritānijas izlūkdienestu dati gan liecina, ka lielākā daļa Krievijas spēku joprojām ir 50 km attālumā no Kijevas.

Kijeva piektdien no rīta pamodās ar kārtējiem sprādzieniem un raķešu triecieniem. Raķešu atlūzas trāpījušas arī kādai dzīvojamai mājai pilsētā. Saskaņā ar sākotnējo informāciju ievainoti ir trīs cilvēki, no kuriem viens ir smagā stāvoklī.

Sociālo tīklu publikācijās redzams, ka Krievijas kaujas tehnika brauc cauri Obolonas rajonam, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijevas pilsētas centra. Ukrainas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka dzīvojamajā rajonā ir iefiltrējušies Krievijas spēki.

“Pašlaik dažos rajonos skan šāvieni un sprādzieni, ko jūs dzirdat. Ukrainas karaspēks iznīcina Krievijas diversantu grupas. Diemžēl dažas diversantu grupas ielauzušās galvaspilsētā. Ienaidnieks grib nolikt uz ceļiem galvaspilsētu un iznīcināt mūs,” vēsta Kijevas mērs Vitālijs Kļičko.

Ukrainas Iekšlietu ministrija informē, ka galvaspilsētā ierodas Ukrainas bruņoto spēku vienības, lai pastiprinātu pilsētas aizsardzību. Iedzīvotājiem lūgts nefilmēt Ukrainas karaspēka pārvietošanos un nelikt materiālus internetā.

Tiek ziņots, ka Kijevā iedzīvotājiem tiek izdalīti ieroči, lai varētu pretoties okupantiem. Iedzīvotāji arī aicināti sagatavot “Molotova kokteiļus” (degmaisījuma pudeles), ar ko uzbrukt ienaidniekam. Pārējie civiliedzīvotāji aicināti saglabāt mieru, palikt mājās.

AFP ziņoja par uzbrukumu pilsētai ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm. Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka tās spēki Kijevā notriekuši Krievijas raķetes, bezpilota lidaparātus un Krievijas armijas lidmašīnu netālu no Kijevas.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka Kijeva cietusi Krievijas raķešu triecienā. Valsts galvaspilsēta pēdējo reizi ko tādu piedzīvojusi 1941. gadā, norādīja Kuleba. Tomēr ārlietu ministrs turpina paust pārliecību par Ukrainas spējām atvairīt jebkuru uzbrukumu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien atkārtoti vērsies pie Krievijas līdera Vladimira Putina ar aicinājumu sēsties pie sarunu galda, lai izbeigtu karu.

“Gribu vēlreiz vērsties pie Krievijas Federācijas prezidenta. Visā Ukrainas teritorijā notiek kaujas. Aicinu sēsties pie sarunu galda, lai novērstu cilvēku nāvi,” teica Zelenskis.

Ukrainas armija ienaidniekus cenšas apturēt ārpus Kijevas 

Jau iepriekšējā dienā Krievijas spēki bija pietuvojušies Kijevai, sagrābjot Hostomeļas lidostu ap 25 kilometriem uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā apstiprināja, ka piektdienas rītā ap pulksten 4.00 Kijeva un citas Ukrainas pilsētas cietušas no raķešu triecieniem. 

Pēc viņa vārdiem, iebrucēji nešķiro, kādos rajonos notiek uzbrukumi, jo tie tiek veikti gan pret militārpersonām, gan pret civiliedzīvotājiem.

Taču Ukrainas bruņotie spēki turpina pretoties un cenšas ienaidnieku apturēt. Zelenskis arī izteicies, ka krievu uzbrukums ir organizēts pēc principa, ka ukraiņiem pietrūks spēka, bet spēka netrūkst.

Kā piektdienas rītā paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko, iebrucēja plāns ir tieši tanku uzbrukums Kijevai.

Pēc viņa vārdiem – šī būs pati smagākā diena.

Tikmēr ziemeļrietumos no Kijevas uzspridzināti trīs tilti, lai apturētu ienaidnieka karaspēka tālāko virzību, vēsta laikraksts "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotu bruņoto spēku Ģenerālštābā. Atbilstoši laikraksta avotu datiem Krievijas karaspēks jau ienācis Dimeras ciemā, kas atrodas 32 kilometrus uz ziemeļiem no Kijevas.

Īpaši satraucoša ir situācija Kijevas ziemeļu daļā, jo ienaidnieka spēki kontrolē gan uz ziemeļiem esošo Čerņihivas pilsētu, gan pieeju Kijevai. Saņemtas ziņas, ka Čerņihivā deg Ukrainas Drošības dienesta ēka.

Okupētās Krimas pussalas tuvumā Krievija ir pārņēmusi kontroli pār daļu teritorijas un apdzīvotām vietām.

Aktīvas sadursmes ir arī netālu no Mariupoles, kā arī pašā pilsētā, kur cietuši vairāki desmiti cilvēku. Par apšaudēm pienākušas ziņas arī no Odesas, bet no Harkovas pienāk video, kur redzami un dzirdami sprādzieni; ir plaši ugunsgrēki.

Ukrainas specdienesti publiskojuši iespējamo Kijevas ieņemšanas plānu 

Ukrainas specdienesti ir publiskojuši iespējamo Kijevas ieņemšanas plānu.

Ukrainas specdienesti ziņo, ka sākotnēji plānots ieņemt lidostu (vismaz vienu no divām), kura varētu uzņemt līdz pat 10 000 desantnieku. Pirmā desantnieku daļa varētu ierasties no Baltkrievijas ar vieglajām lidmašīnām vai helikopteriem. 

Diversanti jau atrodas Ukrainā un varētu, piemēram, veikt uzbrukumus elektroapgādes tīkliem un stacijām.

Tikmēr provokatori varētu uzsākt marodierismu, lai vēl vairāk radītu paniku. Šajā laikā notiktu arī masveida kiberuzbrukumi, paziņojuši Ukrainas specdienesti.

Pirms tam varētu notikt masveida aktivizācija frontē un visā Ukrainas robežas garumā.

Desanta mērķis būtu bloķēt Kijevu, komunikācijas, bruņoto spēku koordinācijas kanālus, sagrābt munīcijas krātuves un radīt paniku, kas novestu pie masveida bēgļu kolonnām, tādējādi bloķējot lielceļus, ziņo Ukraina. Savukārt pēc tam plānots sagrābt galvenās varas iestādes – prezidenta administrāciju, ģenerālštābu, Ministru kabinetu, Augstāko radu – un noturēt tās līdz galveno spēku ierašanās brīdim.

Visticamāk, šāda operācija varētu notikt naktī un tuvākajās dienās.

Ukrainas specdienesti prognozē, ka plānā varētu būt sagrābt valsts līderus un piespiest tos parakstīt vienošanos ar Krieviju, draudot ar milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem. Pēc tam vadība tiktu uzticēta kādam prokrieviskam politiķim.

Krievija noliedz raķešu triecienus pa Kijevu; Hāgas tribunāls varētu iesaistīties

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka nekādus raķešu triecienus pa Kijevu tā nav īstenojusi un virs Kijevas notriekto ukraiņu iznīcinātāju kļūdas pēc esot notriekuši paši ukraiņi.

Piektdien, 25. februārī, Maskavā notiek ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās ar pašpasludināto Ukrainas austrumu republiku tā dēvētajiem ārlietu ministriem. Lavrovs paziņojis, ka Krievijas operācijas mērķis ir atbrīvot ukraiņus no apspiešanas un viņi paši varētu spriest par savu nākotni.

Uģis Lībietis: Par aktualitātēm Ukrainā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievijas Federācijas padomes vadītāja Valentīna Matvijenko ir izteikusies, ka Krievija jau vistuvākajā laikā atbildēs uz Rietumu ieviestajām sankcijām ar pretsankcijām. Viņa arī paudusi pārliecību, ka gāzesvada “Nord Stream 2” sertifikācijas apturēšana ir tikai pagaidu risinājums.

Savukārt Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir paziņojis, ka par notiekošo Ukrainā ir atbildīga tās vadība.


Tikmēr Hāgas starptautiskais kara noziegumu tribunāls ir paziņojis, ka tiesa varētu izskatīt arī lietu par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Tiesas prokurors Karims Hans atgādinājis, ka jau kopš 2015. gada pēc Ukrainas valdības oficiālā pieprasījuma tribunālam ir tiesības pārbaudīt starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kuri ir veikti Ukrainas teritorijā, ieskaitot uz laiku okupētās teritorijas. Prokurors gan ir norādījis, ka starptautiskās agresijas noziegumi šajā situācijā nevar tikt izmeklēti, jo ne Ukraina, ne Krievija nav apstiprinājuši Starptautiskās krimināltiesas statūtus.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti