Lielākajā vakcinācijas centrā Beļģijā var vakcinēt 5000 cilvēku dienā, bet tagad tas stāv teju tukšs – tur dienā vakcinē apmēram 200 cilvēku
“Žēl, šo pēcpusdien te cilvēku nav daudz, ir ļoti kluss, jo šobrīd nepietiek vakcīnu,” atklāja Briseles veselības inspektore Inge Nevena.
Problēmas ir ne tikai ar vakcīnu piegādēm. Vairākās valstīs, piemēram, Francijā, nav nemaz izlietotas visas piegādātās potes. Tāpat arī Vācijā, liecina “Financial Times” apkopotā infomācija.
Iemesls ir tas, ka daži cilvēki nevēlas vakcinēties ar “AstraZeneca” vakcīnu.
Vācijas Sarkanā Krusta ārsts Kajs Krānihs skaidroja: “Mums tagad ir vairāk “AstraZeneca” vakcīnu nekā pieraksta. Kad mums ir 1000 pacientu, no kuriem varbūt 50 cilvēki saka – nē, mēs nevēlamies veikt šo vakcināciju, mēs nevēlamies, lai mums būtu “AstraZeneca”.”
“AstraZeneca” vakcīna ieguva negatīvu publicitāti, kad vairākas ES valstis – Francija, Vācija, Itālija un Spānija – ieteica to neizmantot cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Par to kritiski izteicās arī Francijas prezidents. Taču uzņēmuma “AstraZeneca” vadītājs, kuru kopā ar citiem farmācijas milžu šefiem ceturtdien izvaicāja Eiroparlaments, atsaucās uz jaunākajiem pētījumiem, kas pierāda “AstraZeneca” vakcīnas efektivitāti. Viņam nācās taisnoties arī par uzņēmuma nespēju saražot solīto apjomu.
“Kad mēs noslēdzām līgumu ar Oksfordas Universitāti, universitātes pieņēmums bija, ka no viena litra var dabūt 5000 vakcīnas devu. Bet izrādās, ka dažas rūpnīcas ir saražojušas saskaņā ar šo pieņēmumu, bet citas var tikai pusi no šī pieņemtā apjoma. Un tāpēc esam saražojuši tikai pusi no plānotā,” atzina uzņēmuma vadītājs Paskāls Sorio.
To, ka vakcīnu ražošana ir ārkārtīgi sarežģīta, uzsvēra visi. Farmācijas uzņēmums “Pfizer” sūdzējās, ka šobrīd EK noteiktie eksporta ierobežojumi apgrūtina pašu vakcīnu ražošanu
“Pfizer” prezidente Angela Huanga norādīja: “Lai to ieliktu kontekstā – mūsu vakcīnā tiek izmantoti 280 materiāli no 86 dažādām piegādes vietām 19 dažādās valstīs. Tāpēc spēja veiksmīgi ražot vakcīnas balstās uz atvērtiem tirdzniecības kanāliem un spēju importēt un eksportēt visā pasaulē.”
“Pfizer” arī sācis darbu pie pētījuma, lai saprastu, kas pret jaunajiem vīrusa variantiem palīdz labāk – vai tā saucamā “booster” vakcīna, ko saņemtu 6–12 mēnešus pēc pirmajām divām potēm, vai arī ir nepieciešama pavisam jauna vakcīna ar atšķirīgu ģenētisko secību.
“Mēs uzskatām, ka mums būs nepieciešamas apmēram 100 dienas no brīža, kad mēs sākam noteikt kodu, kuru mēs vēlamies izmantot, līdz brīdim, kad mums varētu būt dzīvotspējīga vakcīna,” sacīja Huanga.
KONTEKSTS:
Februāra vidū Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja ir sākusi vērtēt uzņēmuma “CureVac AG” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19 – “CvnCov”.
Līdz šim Eiropas Savienībā reģistrētas trīs vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”.
Pašlaik šīs vakcīnas tiek lietotas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai cīnītos ar koronavīrusu.
Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju – “BioNTech”/”Pfizer”, “Moderna Biotech Spain”, “AstraZeneca”/Oksfordas Universitāte, “Janssen” (“Johnson&Johnson”) un “CureVac” – izstrādātām vakcīnām.