Kritikas krustugunīs nonāk Eštones vadītais ES diplomātu korpuss

Eiropas Savienības (ES) Revīzijas palāta savā jaunākajā ziņojumā veltījusi kritiku pirms trim gadiem darbu sākušajam ES diplomātiskajam korpusam jeb Ārējās darbības dienestam, ko vada augstā pārstāve Ketrīna Eštone. Auditoru vērtējumā dienests nav bijis sagatavots veicamajam darbam, tam trūkst resursu un tā nospraustie uzdevumi ir izplūduši.

ES Ārējās darbības dienesta izveidi noteica 2009.gada Lisabonas līgums. Tas bija iecerēts kā instruments, lai stiprinātu ES pozīcijas pasaulē un vienoti pārstāvētu tās intereses.

Revidenti pētījuši, vai ES Ārējās darbības dienesta izveide bija pietiekami sagatavota, vai resursi izmantoti efektīvi un vai dienests spējis efektīvi koordinēt savu darbu ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm. Secinājumi nav dienestam glaimojoši.

„ES auditori secināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide bija sasteigta un nepietiekami sagatavota. Tas notika finansiāli spiedīgos apstākļos un laikā, kad pieauga nemieri netālu no ES robežām. Dienesta izveidei bija daudz šķēršļu, tādēļ sākums bija grūts. Trūkumi prioritāšu noteikšanā, darba organizācijā un līdzekļu sadalē ir mazinājušas dienesta darba efektivitāti,” problēmas uzskaita par ziņojumu atbildīgais Revīzijas palātas loceklis Sabolčs Fazakašs.

Izveidot jaunu institūciju ir dārgs prieks, uzsver auditori, taču ES Padome iepriekš neesot pietiekami izvērtējusi tam vajadzīgos resursus. Bet paša dienesta darbā ir pārlieku daudz birokrātijas - pat darbā pieņemšanas procedūras ir pārāk garas, dārgas un sarežģītas, uzskaita Fazakašs.

„Visbeidzot, Revīzijas palāta konstatēja, ka darba koordinācija ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm joprojām ir nepietiekama un dienests neizmanto visu savu potenciālu. (..) Lai to mainītu, mēs iesakām skaidrāk formulēt dienesta mērķus un uzdevumus, padarīt racionālāku organizatorisko uzbūvi, vienkāršot administratīvās procedūras, stiprināt dienesta stratēģisko lomu un attīstīt plānošanu,” secina Fazakašs.

Pats ES Ārējās darbības dienests revidentu ziņojumā gan īpašu kritiku nesaskata, vismaz tā noprotams no dienesta vadītājas Ketrīnas Eštones runasvīra Maikla Manna teiktā.  „Mēs uzskatām Revīzijas palātas ziņojumu par noderīgu, un tā galvenie ieteikumi sasaucas ar problēmām, ko mēs jau pērn paši konstatējām pārskata ziņojumā par dienesta darbu. Mēs sadarbojāmies ar revidentiem ziņojuma izstrādē un uzskatām, ka tas ir līdzsvarots. Ziņojumā ir norādīts gan uz izaicinājumiem dienesta izveidē, gan novērtēts dienesta darbs un sasniegumi,” norāda Manns.

Lai gan auditoru ziņojums tieši nekritizē pašas Eštones darbu, kritiķi viņai iepriekš pārmetuši politiskās dienaskārtības trūkumu un nespēju deleģēt uzdevumus. Dienestu pārraugošā Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja pērn ziņojumā rakstīja, ka dienesta struktūrā ir „pārāk liels akcents uz vadības līmeni” un tā reakcija uz satraucošiem notikumiem ārpus ES nereti ir novēlota.

Pati Eštone pērn paziņoja, ka nepretendēs uz otru termiņu šajā amatā pēc 2014.gada. „Dienesta pamatus esmu ielikusi, bet tālāk šis darbs jāpārņem kādam citam,” viņa sacīja. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt