Ukrainas Ārlietu ministrija brīdina: ja Krievijas prezidents tiešām pieņems lēmumu par Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu, Kijeva uzskatīs, ka Maskava tādējādi izstājusies no Minskas vienošanās, kuras mērķis ir izbeigt bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos.
Ukraina uzskata Doņeckas un Luhanskas separātistus par “teroristu grupējumiem”, bet Krievija jau kopš 2014. gada sniegusi separātistiem dažāda veida palīdzību. Tomēr līdz šim neviena pasaules valsts, pat ne Krievija, nav atzinusi separātistu pasludināto republiku neatkarību.
Krievijas Valsts domē otrdien ar 351 balsi par un 16 balsīm pret tika atbalstīts Krievijas komunistu iesniegtais priekšlikums, kas paredz vērsties pie Krievijas prezidenta Putina, lai Kremlis pieņemtu lēmumu par Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu.
Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins paudis viedokli, ka Krievijas pienākums ir atbalstīt savus pilsoņus un tautiešus Donbasā, abu republiku atzīšana sniegšot tām “drošības garantijas” pret “ārējiem draudiem”.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba paziņojis: ja Kremlis atzīs Doņeckas un Luhanskas separātistu pasludinātās republikas, tas nozīmēs Krievijas “de iure” un “de facto” izstāšanos no 2015. gadā parakstītās Minskas vienošanās, ar ko bija mēģināts apturēt karadarbību Ukrainas austrumos.
Pagaidām gan nav skaidrs, vai Krievijas prezidents Putins tiešām būs gatavs parakstīt rīkojumu par Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu.
Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs vēl pirms Valsts domes balsojuma paziņoja, ka Krievija esot gatava ievērot Minskas vienošanos, nekādas oficiālas diskusijas par Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu neesot sāktas.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka Krievijas Valsts domes aicinājums padziļina šā brīža spriedzi reģionā un apgrūtina situācijas risinājumu.
.@Arlietas: Krievijas Valsts domes aicinājums Krievijas prezidentam atzīt pašpasludinātās Luganskas un Doņeckas “tautas republikas” padziļina šā brīža spriedzi reģionā un apgrūtina situācijas risinājumu.
— Ārlietu ministrija (@Arlietas) February 15, 2022
➡️ https://t.co/qrByyh6WcG@LVembRussia @Riekstins__M @LV_Ukraine
"Latvija sagaida, ka Krievija šādu lēmumu nepieņems, apzinoties, ka šāds solis būtu klajā pretrunā ar Minskas vienošanos nosacījumiem un sagrautu Normandijas sarunu procesu," vēsta Ārlietu ministrija.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi vairāk nekā 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
