Krievijas ārlietu ministrs: Atsevišķas ES darbības neļauj to uztvert kā uzticamu partneri

Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecības pašlaik ir zemākajā līmenī, taču ir jāmeklē arī jomas, kurās abas puses var sadarboties. Par to piektdien vizītes laikā Maskavā paziņojis ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. No savas puses Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzinis, ka atsevišķas Eiropas Savienības darbības neļauj to uztvert kā uzticamu partneri. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Krievija izraidījusi no valsts trīs Eiropas valstu diplomātus. 

Krievijas ārlietu ministrs: Atsevišķas ES darbības neļauj to uztvert kā uzticamu partneri
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

Šī ir pirmā reize kopš 2017. gada, kad ES ārpolitikas dienesta vadītājs apmeklē Krieviju. Pēc Krimas aneksijas ievērojami pabojātās ES un Krievijas attiecības pašlaik ir nonākušas zemākajā punktā un Brisele uzskata Maskavu vairāk par konkurentu un ienaidnieku, nevis partneri. Šādu viedokli piektdien Maskavā pauda ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

Viņa vizīte Krievijā izraisījusi daudz diskusiju, netrūkst ne politiķu, ne komentētāju, kuri uzskata, ka šī vizīte bija jāatceļ. Protams, tas saistīts ar Alekseja Navaļnija notiesāšanu, kā arī tūkstošu viņa atbalstītāju aizturēšanu. Izmantojot iespēju, Borels aicināja atbrīvot Navaļniju, kā arī veikt neatkarīgu viņa saindēšanas izmeklēšanu.

Vienlaicīgi Borels arī aicinājis meklēt veidus, kur abas puses varētu sadarboties.

“Mēs pilnībā cienām Krievijas suverenitāti un tās atbildību par savu starptautisko saistību izpildi. Taču Eiropas Savienība uzskata, ka ar cilvēktiesībām, likuma varu, pilsonisko sabiedrību un politiskajām brīvībām saistītie jautājumi ir pamats mūsu kopīgajai nākotnei. Gan Eiropas Savienībai, gan Krievijai. Vienlaicīgi ir jautājumi, kuros mēs varam un kuros mums ir jāsadarbojas. Jo, ja mēs to darām, mēs sasniedzam labus rezultātus,” skaidroja Borels.

Savukārt saistībā ar Navaļnija lietu Kremlis jau iepriekš bija skaidri paziņojis, ka nekādus ES pārstāvju ieteikumus neņems vērā un spiedienam nepakļausies. Kā norādījis Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs, arī draudi piemērot pret Krievijas amatpersonām sankcijas jau ir kļuvusi par ierastu lietu un tas uzticību Eiropai nevairo.

Lavrovs norādīja: “Mēs pret sankcijām attiecamies kā pret Eiropas Savienības iekšējo lietu. Mēs esam pieraduši pie tā, ka Eiropas Savienība arvien biežāk pielieto vienpusējus ierobežojumus bez leģitīma pamatojuma. Tāpēc mēs savu dzīvi veidojam, izejot no tā, ka Eiropas Savienība nav uzticams partneris. Vismaz pagaidām. Cerams, ka stratēģiskajā redzējumā turpmāk tiks pievērsta uzmanība Eiropas Savienības pamata interesēm tās kaimiņu reģionos. Ceru, ka arī šīsdienas sarunas palīdzēs iziet daudz produktīvākā trajektorijā. Mēs tam esam gatavi.”

Borela vizītes laikā arī kļuva zināms, ka par līdzdalību nesankcionētajos Navaļnija atbalstītāju mītiņos Krievija izraida pa vienam Polijas, Zviedrijas un Vācijas diplomātam. 

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova bija arī izteikusies, ka Maskava atsevišķi strādās pie katra gadījuma, kurā ārvalstu diplomāti varētu būt mēģinājuši iejaukties Krievijas iekšējās lietās. Maskavas rīcība izsaukusi asu Borela nosodījumu. Arī Zviedrijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka pret diplomātu izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas un Zviedrija patur sev tiesības sniegt pienācīgu atbildi.

KONTEKSTS:

Kremļa opozicionāru Navaļniju aizturēja Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad viņš bija ieradies no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas ar "Novičok" 2020. augustā Krievijas pilsētā Tomskā. Nākamajā dienā pēc atgriešanās Krievijā kļuva zināms, ka Navaļnijs ir apcietināts uz 30 dienām līdz februāra vidum, tas skaidrots ar to, ka opozicionārs pārkāpis viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus. Navaļnijs gan norādījis, ka apsūdzības ir politiski motivētas. Tagad viņu apsūdz divos atsevišķos kriminālprocesos.

2. februārī Maskavas tiesa Navaļnijam piemērojusi divu gadu un astoņu mēnešu cietumsodu. Ar šo lēmumu apmierināta Krievijas Federālā soda izciešanas dienesta prasība. Tiesa lēmusi, ka opozicionārs sodu izcietīs vispārīgā režīma kolonijā.

Apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās 23. janvārī Krievijā aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Pasaule uz notikušo Krievijā reaģējusi nosodoši. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis nosodījumu par plašajām aizturēšanām un nesamērīgo spēka pielietošanu.

Arī 31. janvārī notikušajos protestos aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Kā ziņo Krievijas neatkarīgie mediji – jūtams, ka protesti Navaļnija atbalstam pāraug protestos pret pastāvošo režīmu Krievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt