Sadaļas Sadaļas

Krievijā vēlēšanās uzvar varas partija «Vienotā Krievija»

Krievijā svētdien notikušajās parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā partija "Vienotā Krievija". Par to pēc vairāk nekā puses nodoto biļetenu saskaitīšanas informēja Centrālā vēlēšanu komisija.  

Velētāju aktivitāte bijusi  vien 47%.  

Bez pārmaiņām 

Spēku samērs parlamentā nemainīsies – varas partija nodrošināja sev vairākumu, Valsts domē būs pārstāvētas četras partijas, un nebūs pārstāvēta opozīcija. 

Varas partija „Vienotā Krievija” krietni uzlabojusi savu rezultātu, salīdzinot ar iepriekšējām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām. Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina dibināto partiju svētdien nobalsoja vairāk nekā puse - aptuveni 54% vēlētāju. Tas nozīmē, ka „Vienotajai Krievijai” Valsts domē būs 343 mandāti no 450 – tas ir par vismaz 100 krēsliem vairāk nekā līdz šīm.

Par to liecina sākotnējie rezultāti pēc tam, kad saskaitīti vairāk nekā 93% balsu.

Krievijas Valsts domē kopumā ir 450 deputātu vietas, un viņus ievēl uz piecu gadu termiņu. Pusi ievēl pēc partiju sarakstiem, otru pusi vienmandāta apgabalos.

Otrajā vietā ir Komunistiskā partija ar nepilniem 14%, un no tās nedaudz atpaliek Vladimira Žirinovska liberāldemokrāti. 

Vēl domē iekļuvusi partija "Taisnīgā Krievija" ar 6% balsu.

Arī vienmandāta apgabalos līdere ir “Vienotā Krievija”. Tās pārstāvji saņēmuši vismaz 200 no 225 vietām.

Politologs Kārlis Daukšts intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šajās vēlēšanās nebija gaidāmi pārsteigumi. Līdz šim Valsts dome nav pildījusi savas funkcijas kā likumdevēja un arī nepildīs, jo galvenais spēka avots ir prezidenta administrācija.

Ne velti Valsts domi sauc par “likumu printeri” – likumi nāk no prezidenta administrācijas un tiek apstiprināti bez izmaiņām, norādīja Daukšts.

Politologs Juris Rozenvalds intervijā LTV  “Rīta panorāmai” prognozēja, ka vēlēšanu rezultāti īpaši neietekmēs Krievijas attiecības ar Latviju, jo Krievijas ārpolitika ilgstoši  atkarīga no viena cilvēka, tāpēc attiecības ar Latviju un rietumvalstīm nemainīsies.

Savulaik Krievijas konstitūcija veidota vienam cilvēkam – toreizējam prezidentam Borisam Jeļcinam, un līdz ar to Valsts domei zināmā mērā ir dekoratīvas funkcijas, sacīja Rozenvalds.

Ziņo par masveida pārkāpumiem

Neatkarīgie vēlēšanu novērotāji ziņo par daudziem pārkāpumiem.  Fiksēti gadījumi, kad cilvēki balso iecirkņos, kuros nav reģistrēti, kā arī nodod balsis citu vietā. Tāpat iecirkņos izvietotajās videokamerās redzams, ka vēlēšanu komisijas locekļi met urnās desmitiem pašu aizpildītu biļetenu.   

Vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos" aktīvisti mēģināja pierādīt vēlēšanu falsifikācijas, piemēram, novērojot autobusus, kuri veda vēlētāju grupas balsot uz noteiktiem iecirkņiem.  

 “Mūsu grupas mēģināja braukāt pakaļ šiem autobusiem, bet, ja vadītājs redzēja, ka  ir “aste”, uzreiz veda savus "audzēkņus" uz, piemēram, celtniecības objektiem, it kā strādāt. Diemžēl mums ir maz cilvēku, maz novērotāju, lai mēs varētu tērēt daudz laika ķerot šos pārkāpējus,” atzina vēlēšanu novērotāja Jeļena Vorkova.

"Golos" saņēmusi arī vairākus simtus sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem. Tiek ziņots par lielu skaitu karavīru, kuri balsojuši vēlēšanu iecirkņos, kur viņi nebija reģistrēti, kā arī par vēlēšanu biļetenu aizpildīšanu ārpus kabīnēm.

Opozīcija sagrauta

Opozīcija šajās vēlēšanās ir sagrauta – partija “Jabloko” ieguva vien 1,5%, bet nošautā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova savulaik vadīta partija “Parnas” – vien 0,6%.  

Krievijas prezidents Putins un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau svētdien vakarā, ierodoties ”Vienotās Krievijas” štābā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas, apsveica partijas aktīvistus ar uzvaru.

Putins paziņoja, ka viņu politiskais spēks uzvarēja, jo iedzīvotāji redzēja varas partijas vēlmi strādāt, un tas liecinot par to, ka „pieaug cilvēku politiskais briedums”.

„Mēs zinām, ka iedzīvotājiem nav viegli. Ir daudz problēmu un neatrisinātu jautājumu. Tomēr neskatoties uz to, rezultāts ir tāds, kāds ir. Ir grūti un smagi, bet cilvēki tik un tā nobalsoja par „Vienoto Krieviju.” Skeptiķi teiks, ka [partijas „Vienotā Krievija” politiķi] nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Vienkārši labāk par mums neviens nestrādā,”  sacīja Putins. 

Daukšts skaidroja, ka opozīcija Krievijā marginalizēta, izmesta no politisko procesu apspriešanas. 

Politologi norādīja, ka opozīcijas neveiksmi veicināja arī zemā aktivitāte.  

"Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksejs Venedikrovs pauda, ka tā ir politisko partiju vaina.

“Uzvarētāji uzskatīja, ka viņi tik un tā uzvarēs, mazās partijas acīmredzami uzskatīja, ka tās tik un tā netiks, un tāpēc elektorāta mobilizācija bija nepietiekoša. Visiem bija jāatved savi vēlētāji uz iecirkņiem, viņu vietā to neviens nevarēja izdarīt - ne prezidents, ne premjers,” sacīja Venediktovs. 

Daukšts uzskata, ka zema aktivitāte liecina par “virtuves politiku”- cilvēki apspriež politiku virtuvē un nav gatavi piedalīties, īpaši tas bija redzams Sanktpēterburgā, kur vēlēšanās piedalījās vien 30% balsstiesīgo.  

Vēlēšanas sarīkotas arī Krimā

Pirmo reizi Valsts domes vēlēšanas notika arī Krimā, ko Krievija anektēja no Ukrainas 2014.gadā. To asi nosodījusi Kijeva, un pagājušajā nedēļā, uzstājoties ikgadējā Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē Kijevā, Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka tas ir vēl viens iemesls pastiprināt sankcijas.

„Ukrainas pozīcija ir skaidra. Mēs neatzīstam Krievijas vēlēšanu leģitimitāti okupētā teritorijā. Tos, kurus ievēlēs Krievijas valsts domē no Krimas – viņi līdz ar to nopērk dalībnieka karti sankciju klubā. Laipni lūgti sankciju klubā, dāmas un kungi,” sacīja Porošenko.  

Vēlēšanu rīkošanu Krimā nosoda arī rietumvalstīs, un arī Savienotās Valstis paziņojušas, ka neatzīs Valsts domes vēlēšanu Krimā leģitimitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt