Patlaban cietumā esošā Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija pirms desmit gadiem dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds izpelnījies plašu ievērību Krievijā un pasaulē, publicējot izmeklēšanas, kurās izgaismotas koruptīvas shēmas, tostarp arī izmeklējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa pietuvināto loka turības avotus.
Tomēr Maskavas tiesa pirmdien deva rīkojumu Navaļnija dibinātajam Korupcijas apkarošanas fondam, kā arī viņa Navaļnija štābu reģionālajam tīklam pārtraukt visas savas aktivitātes.
Prokurors izdevis rīkojumu apturēt fonda un štābu darbībus, līdz tiesā tiks pieņemts lēmums, vai Korupcijas apkarošanas fondu un štābus atzīt par ekstrēmistiskām organizācijām.
Navaļnija sabiedrotie trešdien devās uz Maskavas tiesu, lai iepazītos ar lietas materiāliem.
Ekstrēmistisku organizāciju apzīmējums aizliegtu šo organizāciju darbību, bet to locekļiem draudētu bargi cietumsodi. Prokurori lūdza Maskavas tiesu fondam aizliegt izplatīt informāciju plašsaziņas līdzekļos, piedalīties vēlēšanās, izmantot banku pakalpojumus vai organizēt publiskus pasākumus, teica Navaļnija komandas advokāti.
Navaļnija līdzgaitniece Ļubova Soboļa norādīja: "Tas ir absolūti nelikumīgi. Tā nav pirmā reize Putina Krievijā, tāpēc neesmu pārsteigta. Pašlaik neesmu iepazinusies ar lietas dokumentiem. Cik saprotu, daži no tiem ir daļēji klasificēti. Bet cilvēku griba zināt patiesību un cīnīties pret korupciju nekur nepazudīs.”
Navaļnija komandas pārstāvji gan paziņojuši, ka par spīti iespējamām represijām savu iespēju robežās turpinās cīnīties pret korupciju, valdošo partiju “Vienotā Krievija”, kā arī valsts prezidentu Vladimiru Putinu.
Ekstrēmistu organizācijas statuss varētu būtiski apgrūtināt Navaļnija izveidotā Pretkorupcijas fonda darbību. Organizācija ar šādu statusu nevar publiski aicināt iedzīvotājus uz protestiem. Par to ir paredzēta kriminālatbildība.
Iesniegumā tiesai Krievijas prokuratūra norāda, ka Pretkorupcijas fonds nodarbojas ar mēģinājumiem destabilizēt sociālo un sociāli politisko situāciju Krievijā, tāpat Navaļnija līdzgaitnieki mēģinot iedragāt konstitucionālās iekārtas pamatus.
“Iepriekš varasiestādes mēģināja apspiest protestus, izmantojot spēku, tagad viņi mēģina izmantot kombinētu taktiku. Viņi apvieno spiedienu uz opozīcijas līderiem, [Pretkorupcijas fonda] atzīšanu kā ekstrēmistu organizāciju, ar ne tik stingru vēršanos pret protestētājiem,” atzina politologs Abass Galjamovs.
Tikmēr lēmumu apturēt Navaļnija organizāciju darbību jau nosodījusi Vācija, paziņojot, ka cīņai pret teroru izmantošana pret politiski nevēlamiem viedokļiem nekādi nav savietojama ar likuma varas principiem.
KONTEKSTS:
Kremļa opozicionāru Navaļniju aizturēja janvārī Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad viņš bija atgriezies no Vācijas, kur ārstējās pēc saindēšanas ar "Novičok". Krievijas tiesa nolēma, ka 2014. gadā Navaļnijam piespriestais nosacītais cietumsods jānomaina ar reālu brīvības atņemšanu. Viņu plānots paturēt ieslodzījumā līdz 2023. gada vidum. Navaļnijs un viņa atbalstītāji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas.
