Tas notiek laikā, kad Krievijas finanšu stāvoklis aizvien pasliktinās.
Gaidot uz iespējamu pozitīvo Ukrainas krīzes atrisinājumu, Eiropas Savienības dalībvalstis sankcijas šogad noteica pakāpeniski un uz konkrētu laiku. Termiņš pirmajām sankcijām, kas iesaldēja bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzekļus, beigsies jau nākamā gada martā.
Termiņš otrās kārtas sankcijām, kas vērstas pret tām Krievijas amatpersonām, kas bija saistītas ar Krimas aneksiju, beigsies aprīlī. Tikmēr vissmagākās ekonomiskās sankcijas – pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem - noteiktas līdz 2015.gada jūlijam.
Lai jebkurš no šiem termiņiem tiktu pagarināts, par to vienprātīgi jāvienojas visām 28 bloka dalībvalstīm. Kāds avots Briselē, kas piedalās sarunās par sankciju pagarināšanu, atklāja, ka Maskava par šo jautājumu jau uzrunājusi Ungāriju, Kipru un Itāliju, ko tā uzskata par savām sabiedrotajām.
Šīs valstis jau kādu laiku aicina pārskatīt sankcijas pret Maskavu, un tām vēl varētu pievienoties Grieķija, Slovākija un Čehija. Lielbritānija, Zviedrija, Baltijas valstis un Polija aizvien stingri uzstāj uz sankciju turpināšanu, tikmēr Francija un Vācija vēl neesot izlēmušas.
Par to, ka Krievija savus domubiedrus centīsies pārliecināt arvien aktīvāk, liecina jaunākie finanšu tirgus dati – inflācija kāpj, bet rubļa kurss turpina samazināties un piektdien tas sasniedza jaunu rekordzemu līmeni, ko skaidro ar naftas cenu samazinājumu pasaules tirgū.
Neraugoties uz šo tendenci, benzīna cenas uzpildes stacijās kāpj, un prezidents Vladimirs Putins pat aicināja Federālo pretmonopolu dienestu izmeklēt degvielas sadārdzināšanos. Vienlaikus izskanējis, ka Krievijā tikšot uzsāktas arī maizes cenu pārbaudes – reaģējot uz mediju ziņām, ka inflācijas un rietumvalstu noteikto sankciju apstākļos maizes ražotāji plāno pacelt cenas par desmit procentiem.
