Ukrainas valdība ir apstiprinājusi, ka ir saņemtas modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas no rietumvalstīm. Tikmēr okupētajā Hersonā Krievijas karaspēks gatavojoties ielu kaujām.
Ukraina saņem pretgaisa aizsardzības sistēmas
Krievija pēdējās nedēļās pastiprināja raķešu uzbrukumus Ukrainai, galvenokārt mērķējot pa kritisko infrastruktūru. Taču līdz ar to ir ievērojami samazinājušies Krievijas raķešu krājumi. Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu aplēsēm Krievija ir iztērējusi aptuveni 80% no savām modernajām raķetēm.
Pašlaik Krievijas armijas rīcībā esot aptuveni 120 taktiskās ballistiskās raķetes "Iskander" un 40 virsskaņas raķetes "Kinžal".
Pirms pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Krievijas arsenālā bija 900 "Iskander" raķetes.
Lai atjaunotu savus raķešu krājumus, Krievija no Irānas gatavojas iegādāties ballistiskās raķetes. Iepriekš Ukrainas amatpersonas sūdzējās, ka valsts rīcībā esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas nav pietiekami efektīvas pret ballistiskajām raķetēm, kas pārvietojas ievērojami ātrāk nekā Krievijas spārnotās raķetes un droni.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs pirmdien informēja, ka bruņotie spēki ir saņēmuši pretgaisa aizsardzības sistēmas "Nasams" un "Aspide", kuras piegādāja ASV, Norvēģijas un Spānija. Reznikovs norādīja, ka šīs sistēmas palīdzēs ievērojami stiprināt armijas spējas un padarīs Ukrainas debesis drošākas.
Krievija īsteno genocīdu pret civiliedzīvotājiem
Pēc Krievijas sistemātiskajiem triecieniem pa Ukrainas kritisko infrastruktūru daudzviet valstī ik dienu uz laiku atslēdz elektrību, lai nepārslogotu energotīklus.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka Krievija izvērš "enerģētisko genocīdu" pret Ukrainas iedzīvotājiem. "Neslēpjoties viņi veic genocīda veida karu, apšaudot mūsu energoapgādes infrastruktūru. Tādējādi Krievija mēģina šajā karā nodarīt maksimālu kaitējumu civiliedzīvotājiem.
Viņi vēlas piespiest cilvēkus pamest savas mājas un likt viņiem izjust maksimālas neērtības šajā ziemā. Krievijas armija karo tieši ar civiliedzīvotājiem," Podoļaks sacīja intervijā telekanālam "Freedom".
Podoļaks arī sacīja, ka Krievijas draudi pielietot taktiskos kodolieročus Ukrainā, nepamatotās apsūdzības par Ukrainas rīcībā it kā esošo "netīro bumbu" un Zaporižjas atomelektrostacijas apšaudīšana nav nekas cits, kā mēģinājums piebremzēt Ukrainas bruņoto spēku ofensīvu un vājināt ārvalstu atbalstu Ukrainai.
"Tādējādi viņi rada spiedienu uz sabiedrisko domu citās valstīs. Jūs taču esat pamanījuši, ka nemitīgi izskan dīvaini paziņojumi par diplomātisko regulējumu, par nepieciešamību sēsties pie sarunu galda."
Ukrainas armija ir 25 km no Hersonas
Tikmēr frontē Ukrainas austrumos turpinās smagas cīņas. Iebrucēju karaspēks visiem spēkiem cenšoties apturēt Ukrainas armijas virzību uz priekšu un paturēt pašu ieņemtās teritorijas Bahmutas un Avdijivkas virzienā Doneckas apgabalā, ziņo Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs. Ziņojumā teikts, ka šajā frontes sektorā Krievija kaujās sūta nesen mobilizētos karavīrus, tāpēc iebrucēji ciešot lielus dzīvā spēka zaudējumus.
Savukārt Ukrainas dienvidos nopietnākās cīņas joprojām norisinās daļēji okupētajā Hersonas apgabalā. Ukrainas spēki atrodas aptuveni 25 kilometrus no Hersonas pilsētas.
No turienes pienāk informācija, ka Krievijas karavīri izvietojas pamestos dzīvokļos, lai nostiprinātu savas pozīcijas pirms iespējamām ielu kaujām ar Ukrainas armiju.
Pazīmes, ka Hersona drīzumā tiešām varētu tikt atbrīvota, radījušas arī atskaņas starptautiskajā diplomātiskajā vidē.
Tā itāļu laikraksts "La Repubblica" vēsta, ka Vašingtonas un Briseles starpā notiekot konsultācijas par iespējamām sarunām ar Krieviju, ja Ukraina atkaros Hersonu.
Bet amerikāņu “The Washington Post” balstoties uz saviem avotiem ziņo, ka Baltais nams aicinājis Ukrainas līderus publiski izrādīt gatavību sarunām ar Krieviju, lai mazinātu bažas tajās valstīs, kurās pieaug satraukums par to, ka karš var ievilkties gadiem.
Ukrainas prezidenta padomnieks Podoļaks paziņoja, ka Ukraina nekad nav atteikusies no sarunām, taču tām nav gatavs Kremlis un Krievijai vispirms jāizved karaspēks no Ukrainas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
