Krievijas ekonomikas cikls kopš pagājušā gada vidus palēninājies, un valdības pēdējā cerība ir rubļa kursa vājināšana. Tā intervijā „Bloomberg” pavēstījis Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs. Viņš norādījis, ka apmaiņas kursa pret dolāru vājināšana par vienu līdz diviem rubļiem Krievijas federālajā budžeta ienesīs 190 līdz 380 miljardus rubļu un arī kopumā stimulēs ekonomikas izaugsmi. Rubļa vērtību plānots mainīt, valūtu rezerves fondam iegādājoties tirgū, nevis no Centrālās bankas.
Siluanova paziņojumi otrdien jau izsaukuši rubļa kursa nelielu kritumu attiecībā pret dolāru un eiro. Līdz šim pēdējo nedēļu rubļa vērtība bija augusi. Bet, runājot par iemesliem, kā viens tiek minēts nepieciešamība sasniegt nospraustos Krievijas federālā budžeta mērķus. Problēma sakņojas naftas un metālu cenās, norāda bankas „Citadele” galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.
„Naftas un metāla cenas pašlaik ir pārāk zemas pret to, kādas, Krievijas budžetu veidojot, tika prognozētas uz šo gadu. Attiecīgi, lai budžets tiktu izpildīts, šie salīdzinoši mazākie dolāru ieņēmumi ir jāpārvērš salīdzinoši vairāk rubļos, lai varētu izmaksāt algas, pensijas un citus budžeta izdevumus. Tanī pašā laikā es pagaidām neredzu iemeslu būtiskām rubļa devalvācijām, kādas notika 1998. gadā,” skaidro Vaikulis.
Viņš uzskata, ka var būt gaidāma „mērķtiecīga, bet kontrolēta” rubļa vērtības pazemināšana attiecībā pret dolāru un eiro, kā tas jau ir vairākas reizes noticis. Bet tam uzmanību vajadzētu pievērst arī Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir sadarbība ar Krieviju, norāda pārtikas tirgus pārzinātāja Ingūna Gulbe:
„Tas gan Latvijas uzņēmējus varētu ietekmēt stipri vairāk nekā plūdi Eiropā. Jo Krievija mums tomēr ir nopietns partneris, pirmā trijnieka eksporta partneris lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Bieži vien līgumi un darījumi ir ilglaicīgāki. Un, ja kādā brīdī cena tiek devalvēta, [gadījumā, ja] noslēgts līgums par vienu summu, diemžēl, pretī par pārdoto produkciju Latvijas uzņēmēji varētu saņemt mazāk nekā viņi ir cerējuši.”
Šāda pieredze Latvijas uzņēmējiem jau vairākas reizes ir bijusi, norāda Gulbe. Viņa uzsver - „ja Krievijā tiek devalvēta nauda, ne vienmēr ir iespējams precei cenu pacelt arī mazumtirdzniecībā.” Tikmēr Vaikulis norāda, ka jāvēro, kas notiks tālāk, bet galvenā uzmanība jāpievērš Krievijas ekonomikas kopējam stāvoklim:
„Protams, viss atkarīgs no tā, cik tas viss būs nopietni. Bet domāju, ka pagaidām [grūti spriest]. Krievijas ekonomika ir nedaudz apstājusies to pašu iemeslu dēļ - salīdzinoši zema naftas cena un kritušas metāla cenas. Tas varētu kaut kā, protams, ietekmēt arī Latvijas eksportētājus un aktivitāti Latvijā, īpaši tiem uzņēmumiem, kas strādā ar Krieviju. Tieši rubļa devalvācija - tas būtu tikai viens no iespējamiem spiediena punktiem. Es domāju, ka nekas īpašs tur nebūtu. Drīzāk mums būtu jāuztraucas par Krievijas vispārējās ekonomiskās aktivitātes atslābumu.”
Tikmēr pašā Krievijā daļa ekonomikas ekspertu ir skeptiski par rubļa vērtības mazināšanas plāniem. To komentējot aģentūrai „Interfax”, viņi norāda uz inflācijas riskiem, un iespēju, ka tas pat varētu pasliktināt ekonomisko situāciju. Piemēram, ekonomikas eksperts Aleksejs Devjatovs uzskata, ka „mākslīgā devalvācija ir vairāk kaitīga nekā noderīga lieta”, un šāda iejaukšanās var audzēt inflāciju.
