Kosovā vēlētāju aktivitāte zema; notiek vardarbīgi incidenti

Pašvaldību vēlēšanas Kosovā pavadījuši vardarbīgi incidenti un vēlētāju aktivitāte bijusi zema. Visvairāk nemieru bijis sadalītajā pilsētā Mitrovicā, kur dzīvo gan Kosovas albāņu, gan serbu sabiedrība. Procesiem Kosovā rūpīgi līdzi seko arī Eiropas Savienība, tā kā notikumi šeit izšķirs arī Serbijas tālāko ceļu uz organizāciju.

Divas stundas pirms slēgšanas etniski sadalītajā pilētā Mitrovicā trijos no vēlēšanu iecirkņiem, kuri bijuši iekārtoti skolās serbu daļā, iebrucis bars maskās tērptu vīru, kuri izdemolējuši biroju, apgāzuši vēlēšanu urnas un izpūtuši asaru gāzi. Viens cilvēks ievainots un balsošanas process, protams, pārtraukts pirms laika, līdz ar to vēlēšanas šeit nevar uzskatīt par notikušām. Nemieru dēļ arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija no Mitrovicas atsaukusi vairākus desmitus savu darbinieku.

Ziņas par vardarbīgiem incidentiem pienākušas arī no citiem iecirkņiem. Pēc nemieriem Mitrovicā aktivizējusies Eiropas Savienības policijas kustība, kas ieradusies pilsētā bruņotās automašīnās, situācija no augšas vērota ar helikopteriem.

Tieši Mitrovica, kurā dzīvo lielākā Kosovas serbu kopiena, tika uzskatīta par ļoti būtisku spēlētāju pašvaldību vēlēšanās, tā kā tieši serbu iedzīvotāju iesaistīšana politiskajos procesos tiek vērtēta par vienu no Kosovas politiskās stabilitātes atslēgām. Pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas 2008.gadā, jaunajā valstī lielākā iedzīvotāju daļa ir albāņi, bet atsevišķās kopienās dzīvo arī ap 50 000 serbu, kuri joprojām ir cieši – gan politiski, gan finansiāli - saistīti ar Serbiju, kas Kosovas, savas bijušas provinces, neatkarību neatzīst. Taču šajās vēlēšanās arī Belgrada aicināja savus tautiešus doties balsot, tā kā Serbija aktīvi tiecas Eiropas Savienības virzienā un attiecību normalizēšana ar Kosovu ir viens no priekšnosacījumiem.

Bez vardarbības, kas uzliesmojusi serbu daļā, arī iedzīvotāju aktivitāte Kosovas pašvaldību vēlēšanās bijusi zema. Eksperti norāda, ka tas joprojām ļoti skaidri apliecina Kosovas serbu nevēlēšanos iesaistīties valstī, kas ir atdalījusies no Serbijas un kuru pārvalda albāņi, un arī aizēno vēl pavasarī tik cerīgi panākto vienošanos par attiecību normalizēšanu starp Kosovu un Serbiju, kas cita starpā paredzēja arī plašas autonomijas garantēšanu Kosovas serbiem.

Sagaidāms, ka asas reakcijas par notikušo Kosovā sekos no Eiropas Savienības puses, kas līdz šim uzturējusi dialogu starp abām strīdīgajām serbu un albāņu pusēm. Serbija jau gadu ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, lai gan iestāšanās laiku neviens tai nesola un neparedz. Bet, lai tas neieslīgtu bezgalībā, Serbijai ir svarīgi virzīties uz priekšu un tikt pāri arī vienam no pašlaik lielākajiem šķēršļiem – grūtajām attiecībām ar Kosovu, apzinoties, ka tur joprojām dzīvo ievērojams skaits tautiešu, kas saņem Serbijas naudu un atzīst tikai Serbijas valdību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt