Panorāma

No Odesas ostas izbrauc pirmais kuģis ar graudaugu kravu

Panorāma

Panorāma

Jauna spriedze Kosovas un Serbijas attiecībās

Kosovā saasinājusies spriedze pie robežas ar Serbiju

Kosovas valdība svēdien nolēma atlikt jauno prasību par robežšķērsošanas dokumentiem Serbijas pilsoņiem ieviešanu, jo Kosovā dzīvojošie serbi sarīkoja protestus, bloķējot ceļus.

Spriedzes iemesls ir jaunā kārtība, ko Kosova bija plānojusi ieviest pirmdien. Pirmkārt, personām, kurām ir Serbijas izdotas personas apliecības, pēc ierašanās Kosovā būtu tās jānomaina pret īpašu pagaidu dokumentu, kas būtu trīs mēnešus derīga ieceļošanas un izceļošanas pase un ko būtu izdevusi Kosovas valdība. Otrkārt, Serbijas automašīnu numurzīmes būtu jānomaina pret numurzīmēm ar Kosovas simboliku.

Lielo protestu dēļ Kosovas valdība pagaidām prasību ir atcēlusi līdz septembrim. Tomēr negrasās padoties un  norāda, ka tas ir atbildes pasākums, jo Serbija to pašu jau ilgāku laiku prasa Kosovas pilsoņiem, kuri ierodas Serbijā.

Kosovas ziemeļu daļā dzīvojošie serbi pirmdien aizvākuši barikādes, kas traucēja brīvi šķērsot robežu ar Serbiju. Šāds lēmums pieņemts vien dažas stundas pēc tam, kad reģionā izcēlās apšaudes un sāka skanēt gaisa trauksmes sirēnas.

Kā liecina aģentūras AFP sniegtā informācija, pēc tam, kad Kosovas varas iestādes izlēma atlikt jauno ceļošanas ierobežojumu ieviešanu, robežsķērsošanas vietās ir novāktas gan izvietotās barjeras, gan ceļu aizšķērsojušās automašīnas. Tagad robežas sķērsošanas notiek bez traucējumiem.

Attiecību saasināšanās dēļ NATO spēki Kosovā paziņojuši, ka NATO spēki Kosovā ir gatavi iejaukties, ja Kosovas ziemeļos tiks apdraudēta stabilitāte.

Kosovā saasinājusies spriedze pie robežas ar Serbiju
00:00 / 03:15
Lejuplādēt

Svētdienas vakarā simtiem Kosovas ziemeļos dzīvojošo etnisko serbu ar kravas automašīnām un citu smago tehniku bloķēja ceļus, kas ved uz diviem kontrolpunktiem uz robežas ar Serbiju. Abi robežkontroles punkti slēgti. Nenoskaidrotas personas raidījušas šāvienus uz Kosovas policistiem, gan nevienu neievainojot. Ziņas par apšaudi apstiprināja arī Kosovas premjers Albins Kurti.

"Mums priekšā ir izaicinājumu pilnas dienas. Mēs sastopamies ar Serbijas šovinismu, kas mums jau ir labi pazīstams. Bet mēs turpināsim strādāt savas demokrātiskās republikas labā," teica Kurti.

Pierobežā esošajā Mitrovicas pilsētā svētdien bija dzirdamas arī gaisa trauksmes sirēnas, radot satraukumu par iespējamām militārām darbībām.

Kosovas valdība izplatīja paziņojumu, ka jaunās prasības ieviešana par robežšķērsošanas dokumentiem atlikta līdz 1. septembrim. Priekšlikumu atlikt jauno noteikumu ieviešanu par mēnesi izteica ASV vēstnieks Kosovā. Lēmumu apsveica Eiropas Savienība un arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.

Viņš uzsvēra, ka strādās miera nodrošināšanai, un aicināja serbus nepakļauties provokācijām.

Kosova pirms 14 gadiem pasludināja neatkarību no Serbijas, bet Belgrada joprojām ar to nav samierinājusies. Lielākā daļa te dzīvojošo serbu arvien par savu galvaspilsētu uzskata Belgradu un no tās arī saņem algu un pensijas, tāpēc nekāds dialogs starp abām kopienām arvien nav iespējams.

Kosovas neatkarību atzīst vairāk nekā 90 valstis, to vidū ir arī Latvija. Tomēr to neatzīst Serbija un Krievija. Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Eropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir uzaicinājis uz Briseli gan Serbijas prezidentu Vučiču, gan Kosovas premjerministru Kurti, lai ar abiem politiķiem turpinātu dialogu par visiem neatrisinātajiem jautājumiem.

Avoti Briselē iepriekš ne reizi vien ir izteikušies, ka saspīlējums ir saistīts ar abu pušu līderu nevēlēšanos sēsties pie sarunu galda un turpināt tā dēvēto Briseles dialogu. Pagaidām gan nav zināms, vai Serbijas un Kosovas līderi šim aicinājumam atsauksies un kad šāda vizīte varētu notikt.

Notikušais ir izraisījis plašas diskusijas arī par iespējamu Krievijas ietekmi notiekošajā, tā kā Serbija ir Maskavai draudzīga valsts. Krievijas medijos citēts Serbijas prezidents Vučičs, kurš pateicies Krievijai par atbalstu situācijā Kosovā. Vienlaikus Serbija joprojām cer arī iestāties Eiropas Savienībā.

Spriedze abu pušu starpā likusi izskanēt viedokļiem, ka Serbija varētu uzbrukt Kosovai. Viedokli par notiekošo paudis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, norādot, ka notikumi uz Serbijas un Kosovas robežas saasinās un izskan skarbi paziņojumi, kas atgādina nesenu runu no kāda cita līdera, uzsākot karu.

Militāra intervence gan varētu pārvilkt strīpu Belgradas saņemtajam atbalstam no Eiropas Savienības, un Sārts paudis šaubas, ka Serbija to vēlētos.

Kosovā darbojas NATO vadītā miera uzturēšanas operācija, kurā piedalās arī Latvijas karavīri. Paziņojumā operācija norādījusi, ka alianses spēki Kosovā ir gatavi iejaukties, ja ziemeļos tiks apdraudēta stabilitāte.

Paziņojumā teikts, ka operācijas komandieris sazinās ar visiem saviem galvenajiem sarunu biedriem, Serbijas un Kosovas augstākajām aizsardzības amatpersonām, lai mazinātu spriedzi. Operācijas spēki ir gatavi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Kosovā vienmēr būtu droša vide saskaņā ar ANO mandātu.

Kā norādījis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, viņš ir saziņā ar Latvijas kontingenta karavīriem Kosovā. Ministrs apliecināja, ka viņu darbā ne šajās dienās, ne pēdējās stundās nav nekādas novirzes no ierastās darba dienas. Viss esot mierīgi un kontingents strādā saskaņā ar plānu.

"Es šodien esmu sazinājies gan ar Kosovas aizsardzības ministru, gan vakar naktī ar mūsu karavīriem Kosovā. Šeit nekādi papildus riski pašlaik nav novēroti," informē Pabriks.

"Ir skaidrs, ka Kosovā atrodas samērā liela NATO misija.  Blakus ir Itālija ar visām NATO spēku struktūrām, un šeit serbiem tika ļoti skaidri pateikts, ka tālāk provocēt nevajag."

Ministrs skaidroja, ka Latvijas kontingenta otrā rotācija Kosovā atrodas kopš janvāra un ir iekļauta ASV bruņoto spēku vadītajā bataljonā. Karavīru galvenie pienākumi saistīti ar miera un kārtības uzturēšanu, tajos ietilpst Kosovas un Serbijas robežas kontrole 55 kilometru garumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt