Tikai pirms nepilniem diviem gadiem Kipras pārticīgo mieru satricināja banku krīze. Glābjot valsts finanses, Kiprai nācās aizņemties. Bet vienošanās ar aizdevēju troiku bija smaga. Tā paredzēja apcirpt par simt tūkstošiem eiro lielākus noguldījums divās lielākajās salas bankās. Daļa noguldītāju patiešām cieta zaudējumus, tostarp nerezidentu noguldījumi no Krievijas.
Tomēr paradoksālā kārtā attiecības ar Krieviju kļuva tikai ciešākas. Tādēļ, kamēr ES cenšas formulēt jaunu pozīciju pret Krieviju, lai savaldītu konfliktu Austrumukrainā, Kipra paziņojusi, ka piedāvās Krievijai izvietot savā teritorijā aviācijas un jūras spēku bāzes. Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas tad atrastos 40 kilometrus no britu aviobāzes. Pafosas lidostas apkaimē ir arī NATO spēku atbalsta bāze lidojumiem Tuvajos Austrumos. Savukārt Krievijas kuģi varētu bāzēties netālu no Vācijas kuģiem, kas piedalās Apvienoto Nāciju operācijās.
Starpvalstu līgumu starp Krieviju un Kipru varētu parakstīt jau 25. februārī, kad Kipras prezidents Nikoss Anastasiades atradīsies Maskavā valsts vizītē. Krievija, visticamāk, bija arī viens no sarunu tematiem, nesen tiekoties Grieķijas premjeram un Kipras prezidentam. Tādēļ likumsakarīgi, ka abas eirozonas valstis iebilst papildu sankcijām pret Krieviju. Sarunā ar Latvijas Televīziju Kipras Universitātes ekonomikas profesors Mihails Mihelis neslēpj, ka Krievijai ir milzīga loma salas ekonomikā.
"Krīze Ukrainas un Krievijas starpā, ņemot vērā arī naftas cenu kritumu pasaulē un Rietumvalstu sankcijas, ietekmēs Krievijas ekonomiku. Viņi pieredzēs recesiju. Ņemot vērā, ka mums ir plašas biznesa ttiecības ar Krieviju, arī mēs no tās cietīsim.
Apmēram 40% tūristu, kas ierodas Kiprā, nāk no Krievijas. Tādēļ jau kopš pērnā oktobra redzam recesijas iespaidu uz atpūtniekiem no Krievijas. Augustā, septembrī un oktobrī. Un šī lejupslīde turpinās, un paredzams, ka tā turpināsies arī nākamgad. Daži eksperti lēš šo samazinājumu 20% līmenī. Īsti nezinām, bet lejupslīde būs," saka Mihelis.
Līdzīgi kā Latvija, arī Kipra meklē alternatīvus tirgus, lai kompensētu recesijas sekas Krievijā, tomēr te galvenā cerība saistās ar to, ka attiecības galu galā uzlabosies un Krievijas ekonomika piedzīvos augšupeju. To neslēpj arī Kipras investīciju aģentūras vadība. "Banku krīzes ietekme uz attiecībām ar Krieviju ir pārvērtēta. Kiprai ir daudz vairāk, ko piedāvāt, nekā tikai bankas. Tās ir ilgtermiņa attiecības daudzu gadu garumā, kas skar arī citas sfēras," pauž Kipras Investīciju veicināšanas aģentūras ģenerāldirektors Haris Papaharalambus.
Kipras piedāvājums Krievijai izvietot bruņoto spēku bāzes savā valstī nāk jo īpaši grūtā brīdī, kad jau atkārtoti ES piedzīvo grūtības augstākajā līmenī formulēt vienotu nostāju par papildu sankcijām pret Krieviju. Taču tas nav pārsteigums, jo paaugstināta Krievijas vēstniecības aktivitāte Kiprā bija vērojama vēl pagājušā gada nogalē.
Krievija arī paudusi rūpes par Turcijas kuģa iebraukšanu Kipras ekonomiskās zonas ūdeņos. Kipras kontinentālajā šelfā atklātas bagātīgas ogļūdeņražu atradnes, taču potenciālā naftas un gāzes ieguve varētu būt jauns konflikta avots ar Turciju. Un šajā jautājumā Krievijai varētu būt zināma vidutājas loma.
Interesanti, ka Ukrainas prorietumnieciskā administrācija ar premjeru Arsēniju Jaceņuku un prezidentu Petro Porošenko pārskata savas attiecības ar Kipru. Oficiālā Kijeva secinājusi, ka simtiem miljonu dolāru nodokļu ieņēmumu aizplūst uz Vidusjūras nodokļu paradīzi. Lai gan līdzīgi tas notiek arī Krievijā, tomēr Maskavai būtiskāka šķiet lielāku ģeopolitisku interešu realizācija, izmantojot uz sadarbību aktīvi vērstu Eiropas Savienības dalībvalsti.
