Kerijs: ASV apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

ASV varētu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar nerimstošu agresiju Austrumukrainā, kur Krievijas atbalstītie separātisti  turpina cīņas ar Ukrainas spēkiem. 

Vašingtona ar sabiedrotajiem apspriež iespējas ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, paziņojis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, tiekoties ar Lielbritānijas ārlietu ministru Filipu Hamondu.

„Mēs negrasāmies spēlēt spēlītes [ar Krieviju],” Kerija teikto citē raidsabiedrība BBC.

Kerijs piebildis, ka Krievijas rīcība pēdējās dienās bija absolūti ciniska.  

„Mēs runājam par papildu sankcijām, par pastiprināšanu, un esmu pārliecināts, ka tuvākas dienas rādīs, ka mēs negrasāmies spēlēt šo spēli [..] un kļūt par daļu no šādas uzvedības,” sacījis Kerijs. 

Iepriekš Hamonds asi kritizējis Krievijas politiku attiecībā uz Ukrainu, paziņojot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzvedas kā tirāns.  

„Šis cilvēks [Putins] nosūtījis savu armiju pāri starptautiskajai robežai un okupējis citas valsts teritoriju 21.gadsimtā, uzvedoties kā kaut kāds tirāns no divdesmitā gadsimta,” intervijā telekanālam „Skynews” paudis Hamonds.

Pagājušajā nedēļā par jaunu sankciju paketi paziņoja Kanāda, papildinot „melno sarakstu” ar 37 personām un 17 uzņēmumiem no Krievijas un Ukrainas.     

Daļa no esošajām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un Ukrainas separātistiem beigsies jau aprīlī. Tādēļ martā Eiropas valstu līderi, visticamāk, spriedīs par to pagarināšanu. Un nav izslēgts, ka sankcijas tiks izmainītas un pastiprinātas. Līdzīgi plāno rīkoties arī Amerikas Savienotās Valstis, kas līdz šim ir ieviesušas sankcijas saskaņoti ar Eiropu.  

Jau vēstīts, ka  pirmdien stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā.  

Pagājušajā nedēļā Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu,tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāk ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti