Dienas notikumu apskats

Britu finanšu ministrs: Mums ir jābūt gataviem, ka vienošanās ar ES netiek panākta

Dienas notikumu apskats

«Brexit» sarunas nonāk strupceļā

Spānijas premjerministrs pieprasa skaidrojumu par Katalonijas statusu

Katalonijas krīzes dēļ Spānija vērtēs iespēju reformēt konstitūciju

Reaģējot uz Katalonijas līdera otrdienas paziņojumu par “atliktu neatkarības pasludināšanu”, trešdien Spānijas valdība vienojās izvērtēt iespējas reformēt konstitūciju, lai atrisinātu Katalonijas krīzi.

Spānijas valdība vienojusies ar lielāko opozīcijas partiju - sociālistiem - izvērtēt konstitucionālās reformas iespējas, lai atrisinātu Katalonijas krīzi. Šī vienošanās paredz Spānijas parlamentā izveidot komisiju, kurai pusgada laikā jāizvērtē pilnvaru sadalījums starp centrālo valdību un reģioniem. Savukārt tam sekos 1978.gada konstitūcijas pārskatīšana.

Katalonijas līdera Karlesa Pudždemona paziņojumu pie reģionālā Katalonijas parlamenta ēkas uz lielā ekrāna ar aizrautu elpu vēroja tūkstošiem reģiona iedzīvotāju. Daudzi no viņiem balsoja par neatkarību, bet tā arī skaļo paziņojumu nesagaidīja.

“Man ir mazliet skumji, jo tagad tā nav neatkarība. Mēs gribam runāt ar Spānijas valdību. Mums jāpagaida dažas nedēļas, kuru laikā jāveido dialogs,” atzina Barselonas iedzīvotāja Marija.

“Varbūt tas nav izšķirošs paziņojums, ka neatkarība netiks pasludināta pirms sarunām, taču tas ir pirmais solis un tas ir svarīgi,” piebilda Oskars.

Katalonijas līderis gan solīja no neatkarības neatkāpties, jo jārespektē tautas griba, kas referendumā nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas. Bet vispirms jāveido dialogs ar Madridi.

Reģionālās valdības norāda, ka Pudždemons otrdien parakstījis neatkarības deklarāciju, taču tas bijis tikai simbolisks solis un tās ieviešana atlikta.

Spānijas premjers apsūdzējis Pudždemonu viltībā un apjukuma izraisīšanā un pieprasījis paskaidrojumus.

Detalizētāk skaidrojums vajadzīgs, lai Spānijas valdība varētu lemt par turpmāko rīcības plānu attiecībā pret Kataloniju. Jo, ja tā ir pasludinājusi neatkarību, tad Madridei ir tiesības, saskaņā ar tās konstitūciju, iejaukties un pārņemt daļu vai visas Katalonijas reģionālās pilnvaras.

“Pēc otrdienas notikumiem Katalonijas parlamentā, kas radīja apjukumu, mums nepieciešama skaidrība. Valdība oficiāli pieprasīs reģionālajai valdībai apstiprināt, ka tā ir pasludinājusi neatkarību. Spānijas valdība patur tiesības iedarbināt konstitūcijas 155. pantu [par tiešas kontroles ieviešanu reģionā], bet vispirms jānodrošina skaidrība spāņiem un kataloņiem, jo viņus tas noteikti uztrauc,” paziņoja Rahojs.

155. pants uz laiku ļautu atcelt reģiona autonomiju, jo kontroli pār to pārņemtu centrāla valdība. Šis pants nekad iepriekš nav ticis iedarbināts, un tas varētu izraisīt līdz šim nepieredzētu politisko krīzi.  

Otrdien Pudždemons Katalonijas parlamentā paziņoja, ka reģionam jākļūst neatkarīgam, tika parakstīta kopīga deklarācija, kurā viņa valdības pārstāvji apņēmās to realizēt. Taču uzreiz pēc tam, šī lēmuma izpilde tika apturēta. Pudždemons to pamatoja ar nepieciešamību vispirms atrisināt domstarpības ar Madridi, lai šādā veidā sekmētu dialogu starp abām pusēm.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turulls apstiprināja, ka deklarācijas parakstīšana bijusi vien simboliska, jo tikai Katalonijas parlaments var oficiāli pieņemt lēmumu par neatkarības pasludināšanu, par to nobalsojot.

Tikmēr Eiropas Savienība aicinājusi, risinot Katalonijas krīzi, ievērot Spānijas konstitucionālo kārtību. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norādījis, ka ES nostāja nav mainījusies.

„Komisija uzmanīgi seko situācijai Spānijā un atkārto savu iepriekšējo aicinājumu ievērot Spānijas konstitucionālo kārtību. Komisija pilnībā uzticas premjerministram Marjano Rahojam un visiem politiskajiem spēkiem, kas meklē risinājumu saskaņā ar konstitūciju. Tāpat komisija atbalsta jebkurus centienus, kas sekmē valsts teritoriālās vienotības saglabāšanu,” uzsvēra Dombrovskis.

Neraugoties uz Briseles stingro atbalstu Madrides centrālajai valdībai, pašlaik satraukumu raisa dialoga trūkums starp Spāniju un Kataloniju, jo nespēja rast risinājumu var atstāt nelabvēlīgas sekas uz visu Eiropu.    

Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.

Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.

Aizvadītajā nedēļā tūkstošiem cilvēku piedalījušies demonstrācijas gan par, gan pret neatkarību.

Spiediens nepasludināt neatkarību pieaudzis arī no uzņēmēju puses. Nestabilās un neprognozējamās situācijas dēļ par savu aiziešanu no Katalonijas vai vismaz juridisku pārcelšanos paziņojuši vairāki lieli uzņēmumi, tostarp Spānijas trešā lielākā banka “CaixaBank.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti