Panorāma

Turpinās cīņa par Luhanskas apgabalu

Panorāma

Panorāma

Spānijā gatavo augsni NATO samitam

Kariņš pirms NATO samita Madridē uzsver spēcīga alianses Austrumu flanga nozīmi Eiropas drošībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 13. jūnijā, Madridē, tiekoties ar Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, uzsvēra spēcīga NATO Austrumu flanga nozīmi kopējās Eiropas drošībā, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Tikšanās laikā pārrunāta NATO spēku klātbūtnes stiprināšana Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, lai atturētu Krieviju no militāras agresijas pret Baltijas valstīm un to sabiedrotajiem.

Kariņš aicinājis jūnija beigās Madridē gaidāmajā NATO samitā atbalstīt lēmumus par pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstīs.

Latvijas Ministru prezidents uzsvēris, ka Spānijas ieguldījums mūsu drošībā ir būtisks, jo tā ir lēmusi ne tikai par papildu kareivju nosūtīšanu uz Latviju, bet arī gādās par iztrūkstošajām gaisa aizsardzības spējām. Kariņš pateicies Spānijas kolēģim par līdzšinējo ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.

Tikšanās laikā Latvijas Ministru prezidents ar Spānijas premjerministru pārrunāja drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā un nepieciešamību turpināt atbalsta sniegšanu Ukrainai, tostarp nodrošinot bruņojuma sūtījumu nepārtrauktību.

Šī bija trešā Latvijas Ministru prezidenta divpusējā tikšanās ar Spānijas premjerministru pēdējā gada laikā. Spānija ir viena no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā dalībvalstīm. Kopumā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā šobrīd dienē 500 Spānijas kareivju.

Kariņš otrdien, 14. jūnijā, Hāgā, Nīderlandē, tiksies ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku NATO dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai pārrunātu gaidāmā NATO samita Madridē darba kārtības jautājumus, tostarp nepieciešamību stiprināt NATO Austrumu flangu.

Tāpat plānots pārrunāt Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO, kā arī tālāko NATO un tās dalībvalstu atbalstu Ukrainai.  

KONTEKSTS:

Aprīļa vidū Baltijas valstu premjeri uzsvēra – lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas – pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") skaidroja, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei. Ministrija risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Pabriks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti