1953. gada 2. jūnijā Londonā notika karalienes Elizabetes otrās kronēšana. Tas notika dažus mēnešus pēc viņas tēva, karaļa Džordža Sestā nāves. Eksperti norāda, ka viņai savas valdīšanas laikā izdevās veikt Britu impērijas transformāciju – no sīkstas impērijas 1930. gados, Elizabetei Otrajai izdevās izveidot īstenu Britu Sadraudzību.
“Viņa ir veltījusi sevi un savu dzīvi britu nācijai. Viņa ir veltījusi savu darbu sadraudzībai. Tas ir spēlējis ļoti svarīgu lomu karalienes dzīvē,” komentē vēsturnieks Lorenss Goldmans.
Karaliene Elizabete savas valdīšanas pirmajos gados ļoti daudz laika pavadīja ceļojot, taču tas viņai netraucēja pievērst uzmanību arī savai – karaliskajai ģimenei, kurā auga četri bērni. Karaliene Elizabete daudz laika veltīja vēstures veidošanai – kļūstot par pirmo britu amatpersonu, kas apmeklējusi Japānu pēc Otrā pasaules kara.
1979. gadā karaliene amatā apstiprināja pirmo sievieti – premjerministri Lielbritānijas vēsturē – Mārgaretu Tečeri. Tieši Tečeres laikā Lielbritānijā pieauga sociālais spiediens, kā rezultāts bija vispārējs ogļraču streiks.
“Lai arī Mārgareta Tečere brīžiem radīja sociālo spriedzi sabiedrībā, karaliene redzēja sevi kā īstenu monarhu, kas spēja panākt sociālo vienotību un veicināja sadarbību,” saka Goldmans.
Savas valdīšanas laikā karaliene ir pieredzējusi visu savu bērnu kāzas, to vidū arī prinča Čārlza kāzas ar lēdiju Diānu Spenseri 1981. gadā.
Gadu gaitā, ņemot vērā arī viņas mazbērnu – prinču Viljama un Harija kāzas, karaliene ir kļuvusi piekāpīgāka attiecībā uz striktajām karaļnama tradīcijām.
Pēdējais mēnesis karalienei ir visai saspringts – viņa apmeklēja mazdēla – prinča Harija kāzas ar Meganu Mārklu, savukārt jau šīs nedēļas beigās gaidāmas viņas oficiālās dzimšanas dienas svinības.
