Kara postītajā Lībijā pirmais Covid-19 gadījums un pieaug militāras sadursmes

Lībijas vienotības valdība otrdien, 24. marta vakarā, paziņojusi par pirmo oficiālo Covid-19 gadījumu. Pēc paziņojuma saasinājušās militārās sadursmes starp konkurējošo valdību militāristiem un valsts galvaspilsētā Tripolē pieaugusi gaisa un dronu bombardēšana.

Īsumā:

  • Lībijas vienotības valdība paziņo par pirmo oficiālo Covid-19 gadījumu;
  • Bailēs par vīrusa izplatīšanos valstī jau izsludināts ārkārtas stāvoklis un komandantstunda;
  • Starptautiski atzītās valdības centienus novērst Covid-19 izplatīšanos izmanto konkurējošā valdība, kas kopš 2019. aprīļa uzsākusi ofensīvu lai iekarotu galvaspilsētu;
  • Trauslā vienošanās par uguns pārtraukšanu tiek iedragāta, saasinoties konfliktam, jo īpaši gaisa bombardēšanai; 
  • Covid-19 pandēmijas ietvaros izziņoto ierobežojumu dēļ Tripolē, kas pēdējo 48 stundu laikā tiek smagi bombardēta, mājas pamest nav atļauts vairāk kā 2 miljoniem iedzīvotāju;
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta misijas Lībijā nosodījusi pārkāpumus un pieprasa tūlītēju militāru operāciju apturēšanu;
  • Globālā pandēmija draud iznīcināt līdzšinējos miera izlīgšanas centienus un ieraut valsti dziļākā konfliktā.

Covid-19 pārvaldība Lībijā

Fajeza al Sarradža vadītās Ziemeļāfrikas valsts Lībijas vienotības valdība otrdien, 24. marta vakarā, paziņoja, ka Lībijā konstatēts pirmais oficiālais Covid-19 gadījums. Saslimušais ir kāds 73 gadus vecs vīrietis, kas nesen atgriezies Lībijas galvaspilsētā Tripolē no Saūda Arābijas. Tomēr neoficiālas figūras lēš, ka patiesais skaitlis valstī ir krietni lielāks par izziņoto vienu gadījumu. Jau iepriekš bailēs par vīrusa izplatīšanos kara izpostītajā valstī kopš 15. marta izsludināts ārkārtas stāvoklis un kopš 22. marta komandantstunda. Kamēr Sarradža valdība apņēmusies novirzīt 360 miljonus ASV dolārus, lai cīnītos ar vīrusa izplatību un atbalstītu kara izpostīto veselības sistēmu, komandieris Halifa Haftars un neoficiālā Lībijas nacionālā armija izmanto mirkli, lai vājinātu Tripoles spējas sevi aizsargāt no militāra ofensīva.

Galvaspilsētā Tripolē pieaug sadursmes

Kopš 2011. gada, kad tika gāzts Lībijas vadītājs Muamars Kadafi, Lībijā turpinās konflikts, kura saasinājums atsākās 2019. gada aprīlī, kad komandiera Halifa Haftara vadītā neoficiālā Lībijas nacionālā armija un tās kaujinieki uzsāka ofensīvu, lai iekarotu valsts galvaspilsētu Tripoli un tādējādi de facto pārņemtu valsts kontroli.

Kaut arī kopš Krievijas un Turcijas kopīgi organizētajām miera sarunām un Berlīnē notikušās starptautiskās konferences  Lībijā tika panākta trausla vienošanās par uguns pārtraukšanu, kā rezultātā intensīvas sadursmes mazinājās, ilgstošs pamiers vēl nav panākts. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) organizētais trīs līmeņu miera mehānisms, kas sevī ietvēra politisku, ekonomisku un militāru samierināšanu, nu uzlikts uz pauzes. Kopš pasaules valstu un Lībijas konfliktā iesaistīto ārējo spēku interese vērsusies iekšēji augošajā cīņā ar globālo pandēmiju, konflikts atkal saasinājies. Neoficiālā Lībijas nacionālā armija turpina neierobežotu gaisa bombardēšanu blīvi apdzīvotajā Tripolē, izmantojot arī dronus. Sociālo mediju ziņojumi no Lībijas vēstī, ka Tripoles oficiālo valdību atbalstošie militārie grupējumi tikmēr cenšas atgūt iepriekš zaudētās teritorijas, dienvidu Tripoles apvidū izmantojot sauszemes spēkus.

Galvaspilsēta Tripole, kas turpina būt  konflikta krustugunīs, ir mājas vairāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju, kam šobrīd Covid-19 ietekmē izsludināto ierobežojumu dēļ nav atļauts pamest mājokļus. Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta misijas Lībijā pagaidu vadītāja Stefānija Viljamsa asi nosodījusi gaisa bombardēšanu un pieprasījusi tās tūlītēju pārtraukšanu. Kā viņa norāda, pēdējo 48 stundu laikā ANO atbalsta misija dokumentējusi vairāk nekā 13 uguns pārtraukšanas pārkāpumus, kā rezultāta nogalināti trīs civiliedzīvotāji. Viljamsa aicinājusi Lībijas konfliktējošajām pusēm ievērot starptautiskās cilvēktiesības un apturēt visas militārās operācijas, lai ierobežotu ciešanas un potenciālo vīrusa nekontrolētu izplatīšanos.

Ilgtermiņa vīrusa ietekme uz konfliktiem

Globālā pandēmija, kas šobrīd smagi skar visu pasauli, ilgtermiņā varētu vissmagāk ietekmēt tieši nestabilās, nemieru pārņemtās valstis, tajā skaitā netiešā ietekmē. Konflikti, tajā skaitā Lībijas, kuros iesaistītas starptautiskās krīzes vadības sistēmas, tiks visvairāk skarti līdz ar intereses pārorientēšanos un līdzšinējo mehānismu apstādināšanu. Globālā krīze pastiprināti ietekmēs arī humanitārās palīdzības plūsmas, ierobežojot piekļuvi tiem, kam palīdzība visvairāk nepieciešama, kā arī finansējuma piesaisti un realizāciju. ANO  Humānās palīdzības koordinācijas birojs ziņo, ka palīdzība šobrīd Lībijā nepieciešama vairāk nekā 800 tūkstošiem iedzīvotāju, ap 200 tūkstošiem iekšēji pārvietotām personām kā arī vairāk nekā 300 tūkstošiem migrantu un bēgļu. Par spīti globālajai pandēmijai, starptautiska iesaiste konfliktu mazināšanā, jo īpaši politiska un finansiāla, ir nepieciešama, lai novērstu ilgtermiņa politiskos un militāros satricinājumus, kas draud iznīcināt līdzšinējos miera izlīgšanas centienus un ieraut valsti dziļākā konfliktā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti