ĪSUMĀ:
- Ukrainas austrumos turpinās aktīva karadarbība.
- Abas puses ļoti aktīvi izmanto informatīvo telpu, lai celtu savu spēku noskaņojumu.
- Militārie eksperti: Tuvojas brīdis, kad Ukrainai ārvalstu bruņojums būs vēl vairāk nepieciešams.
- Arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai Ukrainai tiks piešķirts ES kandidātvalsts statuss.
- Ukrainas prezidents nosaucis trīs galvenās ekonomikas atjaunošanas prioritātes.
- Ukrainas amatpersonas: Graudu ražas nākamajā gadā var samazināties par 40%.
- ANO: Kopš kara sākuma 44 Eiropas valstīs patvērumu raduši vairāk nekā 4,8 miljoni Ukrainas bēgļi.
- Doneckas Tautas republikā piespriests nāvessods “ārvalstu algotņiem”.
Frontē liela loma informatīvajai telpai
Turpinoties aktīvai karadarbībai Ukrainas austrumos, jāsecina, ka gan Ukrainas, gan Krievijas puse ļoti aktīvi izmanto informatīvo telpu, lai celtu savu spēku noskaņojumu un uzturētu garu. Kā ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kopumā situācija frontē strauji nemainās, taču Ukrainas spēkiem esot panākumi, traucējot Krievijas spēku plāniem Zaporižjas apgabalā, kā arī pakāpeniski virzoties uz priekšu Harkivas apgabalā. Piektdien arī saņemtas ziņas, ka pa Krievijas spēku pozīcijām izdarīts aviācijas trieciens Hersonas apgabalā valsts dienvidos.
No otras puses, pašpasludināto Ukrainas austrumdaļas republiku vadoņi apgalvo, ka ir uzsākts uzbrukums Slovjanskas pilsētai, kas varētu nozīmēt arī drīzu Ukrainas spēku nonākšanu aplenkumā. Taču Doneckas apgabala administrācijas vadība apgalvojusi, ka šie izteikumi neatbilst patiesībai un iebrucējiem ieiešanai pilsētā vai tās ieņemšanai ir jāpārvar arī virkne dabisko šķēršļu, kurus zina un kontrolē Ukraina.
Vienlaikus Ukrainas puse atzinusi, ka Krievijas spēku taktika, iznīcinot savā ceļā visas pilsētas, joprojām paliek nemainīga.
Kā piektdienas rītā ziņoja Ukrainas ģenerālštābs, milzīgo zaudējumu dēļ Harkivas apgabalā Krievijas 1. armijas korpusa motorizēto strēlnieku vienības pilnā apjomā atsakās no turpmākas karadarbības. Tiek skaidrots, ka šīs vienības tiek veidotas no piespiedu kārtā mobilizētajiem okupēto Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju iedzīvotājiem.
Rietumvalstu bruņojums
Kā ceturtdien norādījis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, ik dienu Ukrainā dzīvību zaudē ap 100 ukraiņu karavīru, bet vēl aptuveni 500 gūst ievainojumus. Savukārt Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks uzsvēra, ka bojā gājušo skaits ir no 100 līdz 200 dienā un šādu situāciju veicinot tas, ka Krievijas militāri tehniskās spējas ir ievērojami lielākas. Tāpēc
Rietumvalstu sniegtajai palīdzībai, piešķirot jaudīgākas artilērijas sistēmas, būtu jābūt vairākas reizes lielākai.
Lai arī Ukrainas bruņoto spēku vadība uzskata, ka Krievijas pusē ir likvidēti gandrīz 32 000 karavīru, Rietumu amatpersonas atzinušas, ka šis skaitlis varētu būt ap 15–20 tūkstošiem.
No otras puses arvien vairāk Rietumvalstu ekspertu norādījuši, ka tuvojas tas brīdis, kad Ukrainai ārvalstu militārā palīdzība būs vēl vairāk nepieciešama. Galvenokārt tāpēc, ka pati Ukraina pret Krievijas skaitlisko pārspēku ir iztērējusi milzīgu apjomu bruņojuma un zaudējusi daudz tehnikas. Arī Rietumvalstīm sāk aptrūkties Padomju laikā ražotās tehnikas, ko varētu piešķirt ukraiņiem un kuru viņiem būtu vieglāk lietot, bet rietumu standartiem atbilstošā bruņojuma izmantošanai nepieciešamas gan iemaņas, gan apmācība, tātad – ļoti dārgais laiks.
ES kandidātvalsts statuss Ukrainai
Tuvojoties ap Jāņiem gaidāmajam Eiropas Savienības (ES) līderu samitam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai Ukrainai tiks piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Kā paziņojusi Ukrainas vicepremjere eirointegrācijas jautājumos Olga Stefanišina, pašlaik ir septiņas ES valstis, kuras runā nevis par kandidātvalsts statusu, bet gan par kādu alternatīvu formātu. Stefanišina atzina, ka šīs nav Austrumeiropas un Baltijas valstis.
Vēlāk aģentūra “Bloomberg” ziņoja, ka divas no valstīm, kuras pašlaik visaktīvāk iestājas pret kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ir Nīderlande un Dānija.
Tās uzskata, ka Ukraina ir vēl tikai pašā ceļa sākumposmā un tā nav pietiekami daudz darījusi, lai stiprinātu demokrātiju garantējošas institūcijas, likuma varu, cilvēktiesības, kā arī lai aizsargātu minoritātes.
Sagaidāms, ka Eiropas Komisija savas rekomendācijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai varētu sniegt 17. jūnijā. Pēc “Bloomberg” ziņām, rekomendācijas būs sasaistītas ar prasībām veikt reformas tiesiskuma un pretkorupcijas likumdošanas jomās.
Zelenska trīs prioritātes Ukrainas ekonomikas atjaunošanai
Nenoliedzami, ceļā pretī ES ļoti nozīmīgs ir arī valsts ekonomiskais stāvoklis un stabilitāte, taču Ukrainas gadījumā karš ir atstājis un turpinās atstāt graujošu efektu. Ukrainas prezidents Zelenskis ir nosaucis trīs galvenās ekonomikas atjaunošanas prioritātes.
Pirmkārt, paredzēts piešķirt dažādus grantus mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Otrkārt, jāattīsta pašas Ukrainas aizsardzības sektors. Un treškārt, jāatjauno rūpniecība un jāpiesaista ārvalstu investīcijas.
Saistībā ar Ukrainas ekonomikas stāvokli valsts finanšu ministrs Sergejs Marčenko atzinis, ka
Ukrainas budžeta deficīts ik mēnesi palielinās par aptuveni 4,7 miljardiem eiro.
Maijā, piemēram, budžeta ieņēmumi no nodokļiem un muitas ir bijuši tikai aptuveni trešā daļa no izdevumiem.
Saspringtā graudu un bēgļu situācija
Aktuāls joprojām ir arī graudu jautājums. Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka
graudu ražas nākamajā gadā var samazināties par 40%, jo Ukraina jau tagad ir zaudējusi aptuveni 25% apsējamās zemes.
Lauksaimniecības un rūpniecības politikas ministra vietnieks Tarass Visockis intervijā telekanālam “CNN” atzinis, ka Krievija līdz šim okupētajās teritorijās ir nozagusi aptuveni 500 tūkstošus tonnu graudu.
Tikmēr jaunākie Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka kopš kara sākuma 44 Eiropas valstīs patvērumu ir atraduši vairāk nekā 4,8 miljoni Ukrainas kara bēgļu. Pēc aģentūras teiktā, šī ir viena no lielākajām migrācijas krīzēm pasaulē.
Pašreizējā karadarbība Ukrainā negatīvi ietekmē arī Ukrainas iedzīvotāju kopējo veselības stāvokli, jo ir ievērojami pasliktinājušās iespējas noteikt, piemēram, onkoloģiskās slimības vai dažādas infekciju slimības to agrīnajā fāzē. Kā norādīja Ukrainas veselības ministrs Viktors Ļaško, runa ir, piemēram, par tuberkulozi, HIV un dažāda veida hepatītiem, kuru ārstēšana tagad būs mazāk efektīva un, nenoliedzami, arī daudz dārgāka.
Doneckas Tautas republikā piespriež nāvessodu “ārvalstu algotņiem”
Ceturtdien tā dēvētās Doneckas Tautas republikas tiesa piesprieda nāvessodu diviem britu un vienam Marokas pilsoņiem. Tiesas spriedumā tika apgalvots, ka visi trīs ārvalstu pilsoņi ir algotņi, kas atzīti par vainīgiem mēģinājumā ar spēku sagrābt varu Doneckas Tautas republikā, kā arī apmācības iziešanā, lai īstenotu teroristiskas darbības.
Taču, kā norādīja pētnieciskais centrs “Bellingcat”, lai arī Krievija apgalvo, ka viens no notiesātajiem Eidans Eslins ir algotnis, patiesībā viņš ir Ukrainas pilsonis un Ukrainas armijas karavīrs. Arī britu amatpersonas ir norādījušas, ka bruņota konflikta laikā gūstā kritušos karavīrus par dalību karā tiesāt nedrīkst.
Komentējot šos spriedumus, Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Podoļaks izteicies, ka nāvessodu piespriešana tikai apstiprina, ka neatzītie Doneckas un Luhanskas apgabalu veidojumi ir pielīdzināmi grupējumam „Islāma valsts”. Pēc viņa vārdiem, vienīgā atšķirība ir tajā, ka abas okupētās teritorijas tiek uzturētas, un Krievija to dara, izmantojot citu valstu sniegtos līdzekļus par naftu un gāzi. Tieši tāpēc, pēc Podoļaka domām, Krievija būtu jāatzīst par terorisma atbalstītāju.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
