Tikmēr Krievijas spēki pastiprina uzbrukumus Ukrainas austrumu pilsētai Severodoneckai. Vācijas un Polijas valdību pārstāvji ceturtdien apsprieduši, kā palīdzēt Ukrainai izvest no valsts labību.
Ukrainai vajadzīgi spēcīgāki ieroči
Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs ir atzinis, ka iebrucēji pašlaik kontrolē lielāko daļu no stratēģiski nozīmīgās Severodoneckas pilsētas, kur kaujas turpinās jau vairākas nedēļas.
Krievijas spēki nekontrolē vien pilsētas rūpniecisko zonu, kurā nostiprinājušies Ukrainas aizstāvji. Haidajs arī atzinis, ka ukraiņu spēkiem, iespējams, nāksies atkāpties, jo viņi tiek apšaudīti nepārtraukti. Taču situāciju viņiem par labu varētu pavērst tālas darbības ieroču piegādāšana no rietumvalstīm, sacīja Haidajs.
"Krievi pieturas pie savas primitīvās taktikas – vispirms intensīvi apšauda ar artilēriju, bet pēc tam mēģina izlauzties cauri mūsu aizsardzības pozīcijām. Tas pats notika jau iznīcinātajās pilsētās Rubižnē un Popasnā. Ienaidnieki spēcīgi apšauda Severodoneckas industriālo zonu, kuru mēs pagaidām kontrolējam.
Ja mēs visdrīzākajā laikā saņemsim Rietumu tālas darbības ieročus, tad sāksies artilērijas duelis. Tādā gadījumā mūsu specvienības varēs iztīrīt Severodonecku divu trīs dienu laikā," sacīja Haidajs.
"Puiši mirst. Tas ir ļoti nepatīkami. Ievainojumi ir smagi. Visbiežāk no šķembām. Tas ir nepatīkami, jo tā nav normāla cīņa, bet artilērijas apšaudes. Tā ir nevienlīdzīga kauja, un to ir grūti izturēt," stāsta kāds ievainotais Ukrainas karavīrs.
Ukraina zaudē līdz 100 karavīru dienā
Kara posta pārņemtajā pilsētā joprojām iesprostoti tūkstošiem cilvēku, bet, kā saka gubernators, viņu evakuācija pagaidām nav iespējama.
Jauni Krievijas spēku uzbrukumi notikuši arī Harkivas apgabalā. Lielbritānijas militārie izlūkdienesti vēsta, ka krievu iebrucēji ir pastiprinājuši ofensīvu uz dienvidiem no Izjumas pilsētas. Krievijas karaspēka virzība uz Izjumu bija apstājusies kopš aprīļa. Briti norāda, ka pozīciju nostiprināšana Izjumā dos Krievijai iespēju virzīties dziļāk Doneckas apgabalā.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka situācija frontē ir ļoti smaga – ik dienu Ukraina zaudējot ap simts karavīriem, bet līdz 500 gūstot ievainojumus.
Ministrs norādīja, ka Krievijas rīcībā vēl esot pietiekami daudz resursu, lai turpinātu cilvēku slaktēšanu Ukrainā un apmierinātu savu impērisko ego.
Reznikovs atzina, ka ar to ieroču daudzumu, kas Ukrainai patlaban ir, pietiktu ar pilnīgu uzvaru pret jebkuru Eiropas armiju, bet ne pret Krieviju.
Tāpēc Ukraina mudina Rietumu partnerus pasteigties ar ieroču piegādi.
Polija apliecina atbalstu ukraiņiem
Reznikovs arī uzskaitīja, kas Ukrainas aizstāvjiem būtu nepieciešams, lai varētu sekmīgāk stāties pretī Krievijas karaspēkam. Ukrainai esot vajadzīgas reaktīvo raķešu palaišanas sistēmas un munīcija, frontē ļoti esot nepieciešami vairāki simti bruņumašīnu, tāpat esot jānomaina atsevišķi padomju laika ražojuma šaujamieroči pret NATO dalībvalstīs izmantotajiem šaujamajiem.
Reznikovs arī apstiprināja, ka Polijas piegādātās pašgājējhaubices "Krab" ir sagatavotas nosūtīšanai uz fronti.
Ukrainas karaspēka pārstāvji norāda, ka kaujās austrumos plaši izmanto Polijas atsūtīto kara tehniku. Bet Polijas prezidents Andžejs Duda intervijā Vācijas laikrakstam "Bild" norādījis, ka Polija jau ir Ukrainai nosūtījusi lielāko daļu savu ieroču, toskait 240 tankus, un tagad Polijai pašai nav ko likt vietā. Duda pārmetis sabiedrotajiem un Vācijai solījumu nepildīšanu, nesūtot uz Poliju tankus "Leopard", kas aizstātu ukraiņiem ziedoto tehniku.
Meklē iespējas izvest graudus no Ukrainas
Starptautiskā sabiedrība turpina meklēt iespējas, lai varētu izvest no Ukrainas miljoniem tonnu labības un novērst badu Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Ceturtdien šo jautājumu Varšavā apsprieda Polijas lauksaimniecības ministrs Henriks Kovaļčiks un Vācijas lauksaimniecības ministrs Džems Ezdemirs. Ministri bija vienisprātis, ka ir jāizveido īpaši koridori, caur kuriem labību var izvest no Ukrainas.
Ezdemirs pateicās Polijai par lielo ieguldījumu, lai šādus koridorus izveidotu.
"Krievija nevar gūt labumu no šī nodevīgā uzbrukuma Ukrainai. Atcerēsimies, ka Krievija zog labību Ukrainā. Tam būs dramatiska ietekme uz globālo pārtikas sistēmu.
Par laimi, Eiropas Savienība ir pašpietiekama, taču citos pasaules reģionos tam būs dramatiskas sekas."
"Es apsveicu Polijas rīcību, veidojot solidaritātes koridorus, lai no Ukrainas uz ārzemēm izvestu graudus. Tas būs vajadzīgs, lai cīnītos pret badu pasaulē, un ļaus iztukšot noliktavas Ukrainā, lai tur varētu uzglabāt nākamo ražu," teica Ezdemirs.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
